– Projekts atsedz nozīmīgākās problēmas, kuras skar mūsdienu Latvijas pilsētas, uzskata Imants Čaklais.
– Projekts atsedz nozīmīgākās problēmas, kuras skar mūsdienu Latvijas pilsētas, uzskata Imants Čaklais.
Šodienas Jelgavas struktūra pēc būtības ir amorfa, tā ir centrbēgoša. Tās centrs ir (un tas vēl pastiprināsies) cilvēku, lietu, enerģijas aktivitātes pārslogots un tādēļ vājš kodols urbānajā struktūrā. Tas nespēj integrēt dažādās pilsētas daļas un līmeņus vienotā sistēmā.
Mainās zemes struktūra, zūd milzīgi daudz laika un enerģijas, lai apgādātu plašās teritorijas ar pārtiku, pakalpojumiem, lai pārvadātu iedzīvotājus.
Iespējamos risinājumus projekta autors ir parādījis trīs attīstības modeļu aprakstos. Piedāvājamās tēmas kontekstā gadsimts pilsētbūvniecībā ir pietiekami īss laika posms, kurā iespējams konceptuāli runāt par pilsētas attīstību.
Kompaktas struktūras attīstības modelis
Kompaktas pilsētbūvnieciskās struktūras pamatā ir ideja par Jelgavu kā pilsēttelpu, nevis tikai kā administratīvu veidojumu. Jelgava ir Zemgales centrs, novada saturiskais kodols: tajā jākoncentrējas novada nozīmīgākajām sabiedriskajām iestādēm – augstskolai, teātrim, muzejiem utt. Pilsētvidei ir jābūt izteikti urbānai, bet lauku videi – agrārai. Modelis paredz vienmērīgi izvietotu, kompaktu apbūvi, kas izkārtojas ap centru, kā arī precīzu apbūves un dabas pamatņu zondējumu. Paredzamas dzīvojamā fonda struktūras izmaiņas, pārsvarā attīstoties mazstāvu savrupmāju apbūvei. Pilsētas kodolam un dzīvojamiem rajoniem jābūt brīviem no primārās ražošanas objektiem.
Modeļa galvenās priekšrocības:
– izteiktas kopienas izjūta,
– racionāls apbūves izvietojums ar izteiktu centru,
– jaunas apbūves harmoniska saistība ar pašreizējo apbūvi,
– izteikta urbānās un agrārās vides robeža.
Modeļa trūkumi:
– varētu būt kompozicionāli pabeigta pilsētbūvnieciskā struktūra bez tālākas attīstības iespējām (virzieniem un teritorijām), arī pārāk centralizēta reģionālā struktūra.
Ķekarveida struktūras attīstības modelis
Klastera jeb ķekarveida pilsētbūvniecisko struktūru veido fiziski atsevišķi apbūves rajoni, kurus saista transporta un sakaru tīkls. Rajoni ir šķietami neatkarīgi viens no otra un no centra, kas savukārt kļūst par ķekara centrālo (ģeogrāfiski un ar specifiskām funkcijām apveltīto), bet ne dominējošo elementu. Turklāt šādas struktūras atsevišķie elementi aplūkojamajā reģionā var būt gan Jelgavas tagadējie dzīvojamie rajoni plus pilsētas pierobežas apdzīvotās vietas (Mežciems, Ozolnieki, Sarkankrogs), gan arī apdzīvotās vietas plašākā telpā ap Jelgavu (Kalnciems, Līvbērze, Svēte, Garoza, jaunas apdzīvotas vietas).
Modeļa priekšrocības:
– decentralizēta reģionālā struktūra,
– augsts iespējamā individuālā komforta līmenis,
– jaunu gruntsgabalu izvietojuma iespējas, to pietiekamība, mierīgs dzīvesveids.
Modeļa trūkumi:
– nepieciešams blīvs transporta saišu tīkls starp struktūras elementiem,
– haotisks sabiedrisko iestāžu izvietojums izteiktas struktūras elementu hierarhijas trūkuma dēļ,
– 1. modelim raksturīga vāja kopienas izjūta.
Reģionam attīstoties pēc šā modeļa, pastāv teorētiski vienmērīgas izaugsmes iespējas. Vēlamais– plaša dzīves telpas izvēles iespēja, nevēlamais – pārlieka atkarība no iepriekš neprognozējamiem apstākļiem.
Transporta radiālās
struktūras attīstības modelis
Kā liecina nosaukums, modelis ir radiāls pēc struktūras kompozicionālās uzbūves, un tās attīstība jeb plešanās virziens ir vērsts galvenajā starppilsētu transporta virzienā. Jelgavai jau ir divi vēsturiski izveidojušies attīstības virzieni (Rīga, Lietuva). Perspektīvā iespējama arī vairāku citu jomu attīstība.
Modeļa priekšrocības:
– Izkoptā veidā modeļa priekšrocības varētu būt ērta piekļūšana dzīves vietām, transporta un servisa kopēja attīstība.
Modeļa trūkumi:
– specifiskas pilsētvides zudums,
– vāja kopienas izjūta,
– vides kvalitātes zudums, kas saistīts ar transporta pārmērīgu ielaušanos dzīvojamā apbūvē,
– pārlieka atkarība no transporta attīstības.
Šādi veidota radiālā struktūra, kas pati dod iespēju pilsētas attīstībai, var kļūt arī par pilsētas lielāko draudu. Iedzīvotājiem raksturīgs saspringts dzīvesveids (negatīvais aspekts – pārāk liels stress, taču viegli ir sasniedzamas atpūtas iespējas – meža parki vai pa transporta koridoru – arī tālākas vietas).
