«Zemgales Ziņas» turpina iepazīstināt ar Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos redzēto un dzirdēto.
«Zemgales Ziņas» turpina iepazīstināt ar Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos redzēto un dzirdēto.
Šauļos realizētais lielākais pilsētsaimniecības projekts ir attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija. Darbi sākti 1995. gadā, un šogad Pasaules Bankas finansētie projekta objekti 20 miljonu ASV dolāru vērtībā pilnībā tiks nodoti ekspluatācijā.
Fondu finansējums izdevīgāks nekā PB nauda
Projekta gaitā pilsētas vadība atzinusi, ka izdevīgāk ir izmantot ES pirmsiestāšanās fondu un dažādu Eiropas valstu palīdzības fondus, kas piešķir dāvinājumus, nevis visas izmaksas segt no Pasaules Bankas līdzekļiem. Šajā nolūkā uzsākta pilsētas ilgtermiņa attīstības programmas izstrāde, jo tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai bez problēmām, ar izdevīgākiem nosacījumiem būtu pieejams ārvalstu fondu finansējums.
Šauļu pašvaldība izstrādājusi vairākus projektus ārzemju līdzekļu piesaistei. Eiropas Vides programmai ISPA sagatavots attīrīšanas sistēmu projekta turpinājums – pilsētas ūdensapgādes un notekūdeņu renovācijas un paplašināšanas projekts. No ISPA un citiem palīdzības fondiem plānots saņemt ap 41 miljonu eiro, bet pilsēta no saviem līdzekļiem projektam atvēlējusi ap 14 miljonu eiro.
Otrs ar vides aizsardzību saistīts projekts ir Talšos ezera un tā pieeju sakārtošana. Agrākajos gados ezeru skāris rūpnieciskais piesārņojums, tajā ieplūduši lietus notekūdeņi, bet avāriju gadījumos – arī fekālā kanalizācija. Ezers vairs nav izmantojams pilsētnieku atpūtai. Tā forma un vietējie dabas apstākļi ir atbilstoši akadēmiskās airēšanas sporta sacensībām. Šo faktu pašvaldība ņēmusi vērā, izstrādājot ezera ekoloģiskās situācijas uzlabošanas un tam piegulošās apkārtnes sakārtošanas projektu. Starptautiskas airēšanas bāzes izveides iecere izmaksās gandrīz 24 miljonus litu.
Pagaidām atturas no «Dalkia» piedāvājuma
Šauļu vicemērs Vaclovs Vingrs (Vaclovas Vingras) atzīst, ka par iespēju pārņemt pilsētas siltumapgādi interesējušies mums zināmās franču kompānijas «Dalkia» pārstāvji, bet lietuvieši pagaidām neesot ļāvušies pārdoties. Vispirms paskatīšoties, kas no stāstītā firmai izdošoties Viļņā un citās pilsētās. «Padevušies neesam objektīvu iemeslu dēļ – mums šajā sistēmā strādā ļoti spēcīgi tehnologi un tehniski izglītoti speciālisti. Mēs jautājumu centīsimies risināt un situāciju uzlabot saviem spēkiem.»
Jā, siltumapgāde problēmas sagādā arī Šauļu iedzīvotājiem. Pilsētas padomes Ekonomikas nodaļas vadītājs Staņislovs Gurejevs (Staņislovas Gurejevas) atzīst, ka par sava 90 kvadrātmetru lielā četristabu dzīvokļa īri un apkuri viņa ģimene mēnesī maksā gandrīz trešo daļu ieņēmumu – no 1800 litiem apmēram 500 litu. Kvadrātmetra apkure izmaksā no diviem līdz pieciem litiem atkarībā no mikrorajona un dzīvojamās mājas lieluma (mazdzīvokļu mājās apsildīšana izmaksā dārgāk). Kubikmetrs aukstā ūdens maksā 4,04 litus bez 18 procentiem pievienotās vērtības nodokļa.
Arī Šauļos patērētājiem pēdējā laikā raksturīga atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes. Kamēr tas nenotiekot masveidīgi, pašvaldība cenšoties situāciju mainīt – kur iespējams, no mazuta pāriet uz lētāko gāzes apkuri. Pilsētā izstrādāts siltumapgādes modernizācijas projekts 51 miljona litu apmērā. Tā gaitā paredzēts optimizēt katlumāju jaudas, demontēt neizmantotās siltuma ražošanas jaudas, uzstādīt konteinertipa gāzes katlumājas, kā arī atjaunot savu laiku nokalpojušās siltumtrases, kur siltuma zudumi pārsniedz 23 procentus. Projektā paredzēta arī koģenerācijas elektrostacijas būvniecība, dzīvojamo māju siltummezglu renovācija. Līdzšinējo apkures tarifu paaugstinājums nākamajos desmit gados nav paredzēts – tā lēmusi pašvaldība.
Šauļu vietējā vadība nolēmusi realizēt arī pilsētas sabiedriskā transporta atjaunošanas programmu. No 124 pārvadājumu autobusiem pilnībā nolietojušies ir visi 84 «Ikarusi», un to ekspluatācija kļuvusi pat bīstama. Arī pārējie 40 lietotie «Volvo», «Scania» un «Mercedes» autobusi ir 10 – 15 gadu veci. Tuvākajos trīs gados pilsēta, lai samazinātu ekspluatācijas izdevumus, paredz iegādāties 66 jaunus autobusus. No kopējām izmaksām – 34,5 miljoniem litu – pašvaldība no saviem līdzekļiem paredz segt 15 procentu. Pārējos 85 procentus iecerēts finansēt, izmantojot ārvalstu kredītus.
Investīciju plānā vairāki desmiti projektu
Pavisam Šauļu pašvaldība pērn apstiprinātajā investīciju plānā iekļāvusi 22 projektus. Bez vides projektiem par prioritāriem atzīta arī pilsētas izglītības iestāžu renovācija. Pērn Pasaules Bankas finansētā projekta ietvaros jau siltinātas 23 vidusskolas, astoņas pamatskolas un sākumskolas. Par svarīgu atzīta bērnu slimnīcas ķirurģiskā korpusa celtniecība, pilsētas industriālā komercapbūves rajona infrastruktūras izveide.
Pērn sagatavots universāla kultūras un sporta kompleksa un tirdzniecības un pakalpojumu centra projekts, kur paredzēta ne vien uzskaitīto objektu būvniecība, bet arī jauna autoosta pie dzelzceļa stacijas. Infrastruktūras un pakalpojumu objektu projektēšana un celtniecība, ieskaitot vecās autoostas nojaukšanu, izmaksās vairāk nekā 74 miljonus litu, un tos paredzēts segt no investoru līdzekļiem. Pēc realizācijas pilsētā tiks radītas 250 jaunas darba vietas un apstākļi vēl 60 darba vietu izveidei tirdzniecības un pakalpojumu centrā, 45 darba vietu izveidei kultūras un sporta kompleksā, kā arī uzlaboti darba apstākļi 40 autoostas darbiniekiem.
Pašlaik tiek veikti tehniskie darbi un zemes detālplānošana. Pilsētā lēš, ka tas varētu būt vērienīgākais investīciju projekts. Katrā ziņā tas būs daudz lielāks nekā pērn atklātais elektromehānisko savienojumu ražošanas uzņēmums ar 50 pilsētniekiem.
Lai arī turpmāk pilsētai piesaistītu līdzīgas investīcijas, pēc pašvaldības domām, valstij tai būtu jānodod zemes gabali, kur pašvaldība bezdarba samazināšanas un ražošanas attīstības nolūkā savukārt varētu veikt sev deleģētās funkcijas un nodotu zemi investētājiem, kas vēlas būvēt ražošanas un pakalpojumu objektus.
Pārmaiņas privatizācijas veidā šogad gaida arī daudziem jelgavniekiem tik pazīstamo Šauļu tirgu. Vicemērs gan paskaidro, ka tas nav vis Šauļu tirgus, bet Garjūnu tirgus filiāle, tāpēc tas darbojas tikai dažas dienas nedēļā. Tā tirdzniecības apjomus, šķiet, nav lemts zināt nevienam, bet Šauļu pašvaldībai šī 2,5 – 3 hektārus lielā kādreizējo vairumtirdzniecības bāzu teritorija katrā ziņā esot izdevīga. Tiesa, kā jau tirgu, kur notiek gan veiksmīgi, gan mazāk veiksmīgi darījumi, šo objektu iecienījuši arī garnadži, kas sagādājot ne mazums raižu. «Bet jūs esat gaidīti mūsu tirgū, privatizācija tirgus cenas neietekmēs,» uz atvadām saka V.Vingrs.
