Jelgavas domes delegācija 24. un 25. oktobrī Šauļos piedalījās Pērnavas un Šauļu pašvaldību sadraudzības trīsdesmitgadei veltītā pasākumā.
Jelgavas domes delegācija 24. un 25. oktobrī Šauļos piedalījās Pērnavas un Šauļu pašvaldību sadraudzības trīsdesmitgadei veltītā pasākumā.
Ziņas par jelgavnieku draudzību ar pērnaviešiem varot atrast jau 1957. gadā, bet šoreiz bija atskats trīsdesmit gadu garumā. Līdz pilsētu sociālistiskās sacensības pirmsākumiem, par kuriem oficiālajās atskaitēs saglabājušies lērums visādu punktu, bet atmiņās – draudzīgas tikšanās un cilvēki.
Iedzīvotāju skaita ziņā Šauļi ir par mūsējo divas reizes lielāka pilsēta, un, pēc visa spriežot, arī saimnieciskā un kultūras dzīve tur ir krietni piesātināta. No lidojumu vadības centra ciemiņus aicināja palūkoties brīvās ekonomiskās zonas virzienā. Par šo lielo vilinājumu investīcijām stāstīja arī krāšņi iespiestais buklets. Savukārt domes ēkā bija iespējams ielūkoties telpā, kas domāta tikai ārvalstu vēstnieku un līdzīga ranga personu uzņemšanai. Ārzemju delegācijas Šauļos viesojoties vai ik dienas, tādēļ pašvaldībā izveidotā ārlietu nodaļa turpina paplašināties. Bet piektdien tātad ārlietu nodaļas vadītāja Židrone Morkunaite uzņēma ciemiņus no Igaunijas un Latvijas.
Sākās viss ar šogad atvērtās Šauļu universitātes kamerkora priekšnesumu un turpinājās ar atmiņu stāstiem par pilsētu sadraudzības pirmsākumiem. Pērnavas padomes priekšsēdētājs Marts Mere atcerējās, ka pēc pirmo sociālistiskās sacensības rezultātu rezumēšanas uzvarējusi Jelgava, otrajā vietā bijuši Šauļi, trešā – Pērnava. Plašs kopīgs sarīkojums bijis 1972. gadā, kad Savienības piecdesmitgades sakarā uz Pērnavu atbraukuši apmēram 300 cilvēku no Šauļiem. Arī toreiz pēc punktu skaitīšanas uzvarējuši Šauļi, otrā bijusi Jelgava un tikai trešie – pērnavieši. «Mēs atpalikām kapitālieguldījumos dzīvokļu celtniecībā, pasažieru pārvadājumos un vēl citur,» atcerējās Marts Mere. Bet Uldis Ivans vēlāk bilda, ka jelgavniekiem daudzas tolaiku uzvaras tagad nākas nožēlot, jo bez tām varbūt mazākas būtu šodienas problēmas.
Lai nu kā ar uzvarām, bet pati draudzēšanās iespēja acīmredzot patika vienlīdz visiem, jo kopš 1977. gada tika nolemts sacensības rezultātus rezumēt katru ceturksni. Tā arī bija kulminācija. 1981. gadā Pērnavai beidzot izdevies par vienu punktu pārspēt Šauļus, bet turpinājumā sacensības mākslīgi veidotais pamats izčākstējis, un deviņdesmitajos gados jau vairs ir runa par «kaut kādiem kontaktiem», kas nu sāk atrast jaunu jēgu.
Tam apstiprinājums bija speciālistu pulcēšanās darba grupās pa nozarēm, kopīgā un atšķirīgā noskaidrošana un pozitīvas pieredzes meklēšana pašvaldību darba organizācijā. Tad atkal koncerts, vakariņas un balle, bet otrā dienā – pilsētas apskate un sportošana. Par nožēlu jāatzīst, ka sporta spēlēs – basketbolā un futbolā – Jelgavas dome nebija pretiniece brašajiem igauņiem un lietuviešiem un tāpēc atteicās jau pirms spēles. Latvieši varēja izcelties vienīgi šautriņu mešanā, bet mūsu lietuvietis Aļģimants Burba uzvarēja biljarda spēlē.
Pērnavas domei bija arī savs «ierēdņu ansamblis» – ģitāristu trio ar ārlietu nodaļas vadītāju Toivo priekšgalā. Ar tā priekšnesumu beidzās atvadu pusdienas, un Uldis Ivans aicināja Šauļu pašvaldības vadītājus uz mūsu 18. novembra svētkiem Jelgavā.
