Agrā rīta stundā vakar Valgundes pagastā ugunsnelaimē nosmaka dzīvesbiedri. Pēc kaimiņu teiktā, abi bojāgājušie – 43 gadu veca sieviete un gadu vecāks vīrietis – bieži lietojuši alkoholu. Ugunsdzēsēji pieļauj, ka nelaime izcēlusies no nenodzēsta izsmēķa.
Ceturtdien pulksten sešos no rīta Tīreļos daudzdzīvokļu mājā «Strēlnieki» iedzīvotāji sajutuši dūmu smaku. Iznākot kāpņu telpā, atklājies, ka visa ēka ir dūmos un deg viens no pirmā stāva dzīvokļiem. Steidzami izsaukti ugunsdzēsēji.Sešu dzīvokļu mājā dzīvojušas trīs ģimenes, bet no vakardienas palikušas vien divas. Zina un Sergejs 8. marta rītu tā arī nesagaidīja, jo savā miteklī nosmaka dūmos. «Mans vīrs pamodās pirmais un sajuta, ka pa durvju spraugām dzīvoklī nāk dūmi. Kad atvērām ārdurvis, pretī vēlās dūmu mutulis. Tūlīt zvanīju ugunsdzēsējiem. Vīrs skrēja uz otro stāvu modināt manus vecākus un brāli. Viņi dzīvo tieši virs izdegušā dzīvokļa. Arī mammas dzīvoklis jau bija dūmos,» tā rīta notikumus atceras Olga. Viņa modināja savus trīs bērnus, no kuriem vecākajam ir tikai pieci gadi, saģērba un steidzās ārā no mājas. «Laukā bija liels sals, bet man galvā šaudījās tikai viena doma: tajā dzīvoklī ir gāzes balons, kas kuru katru brīdi var sprāgt. Vīrs mēģināja atlauzt degošā dzīvokļa durvis, bet nevarēja, un tad jau sāka sprāgt logu stikli… Atbrauca trīs ugunsdzēsēju mašīnas un sāka dzēst,» stāsta jaunā sieviete. Viens pēc otra no dzīvokļa tika iznesti saimnieki. «Sievietei bija apdedzis ķermenis, vīrietim daļa sejas, viņi abi bija miruši,» stāsta Olga.Kaimiņiem nav tās labākās atmiņas par bojāgājušajiem. No Baložiem uz dzīvokli Tīreļos pārcēlušies pirms pusotra gada. Bieži lietojuši alkoholu, istabā smēķējuši. «Abi ik pa laikam strādāja malkas gatavošanas darbos. Kā saņēma algu, tā nodzēra. Cik bijām ienākuši viņu dzīvoklī, tik abi sēdēja vai gulēja un pīpēja. Vienreiz pat atradām Sergeju gultā aizmigušu ar cigareti rokā. Cik neteicām, lai nepīpē gultā, bet viņi mūs neņēma vērā,» stāsta Jurijs. Olga neslēpj, ka kaimiņu bezrūpīgās dzīves dēļ baidījusies par bērnu dzīvībām un nu savā mājā jutīsies drošāk: «Tikai žēl, ka par tādu cenu…»
