«Skaidrība ir lielāka. Tomēr uztrauc fakts, ka pašvaldībai jāuzņemas ne tikai skolu uzturēšana, bet nu arī, piemēram, mācību tehnisko līdzekļu un iekārtu iegāde,» Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mācību līdzekļu finansēšanas kārtības projektu. Par to bažīgas arī pašas vietvaras – atbildība kļūs lielāka, taču finansējums nav nodrošināts. Jelgavas pašvaldība aprēķinājusi, ka prasību izpildei papildus būs nepieciešami teju 150 tūkstoši latu.
Daudz detalizētāks un mūsdienu mācību procesam atbilstīgāks. Tā IZM raksturo pašas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā definēta kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi. Par to atzinīgi izteicies arī tiesībsargs Juris Jansons. Pērn viņš aicināja vecākus vērsties tiesā, jo, skolām prasot iegādāties mācību līdzekļus, piemēram, grāmatas un darba burtnīcas, tiesībsargaprāt, netiek nodrošināta Satversmē garantētā iespēja bez maksas iegūt pamata un vidējo izglītību. Savukārt pašvaldības pauž bažas, vai izdosies izmaiņas ieviest jau 2013./2014. mācību gadā.Dubulto finansējumu mācību līdzekļiem«Ar grāmatām un darba burtnīcām galā tiksim, jo šogad teju divkāršots valsts budžeta finansējums mācību līdzekļu iegādei, sasniedzot 6,29 latus vienam skolēnam. Tas nozīmē, ka varēsim pirkt ne tikai mācību grāmatas, kā tas bija noteikts iepriekš, bet arī darba burtnīcas, enciklopēdijas, digitālos līdzekļus un daiļliteratūru, kas nepieciešama izglītības procesam,» jaunajai kārtībai gatavojas S.Balode. Elejas vidusskolas direktore gan piebilst, ka līdz šim izglītības iestāde nav saņēmusi vecāku pretenzijas, ka, piemēram, bērnam būtu jānopērk darba burtnīcas. Skola ar tām arī īpaši neaizraujas. Kā mācību komplekta sastāvdaļa darba burtnīcas vairāk aktuālas 1. – 3. klasē. Savukārt vecāko klašu skolēniem tās tiek prasītas tikai vienā vai divos mācību priekšmetos, min S.Balode.Grib, lai valsts gādā arī datorusTomēr direktore norāda, ka valstij turpmāk vajadzētu uzņemties atbildību ne tikai par mācību satura nodrošināšanu. Arī datoru, interaktīvo tāfeļu un citas tehnikas iegādei jābūt pieejamām valsts finansētām programmām, ja jau tā prasa nodrošināt modernu mūsdienu mācību vidi. ««Modernais» skolā ir pieejams, taču nepietiekami. Mūsu sapnis, ka katrā klasē būtu dators ar projektoru, lai skolotājs varētu demonstrēt mācību stundu. Patlaban mums ir tikai daži projektori, kas tiek nēsāti no kabineta uz kabinetu,» atklāj S.Balode. Vasarā ar pašvaldības atbalstu Elejas vidusskolā tapusi jauna datorklase, kurā izvietoti 17 par Latvijas izglītības iestāžu informatizācijas projekta līdzekļiem iegādāti datori, taču process jāturpina.Skola varētu sarūpēt arī sporta tērpuValdības noteikumu grozījumu projektu, kas definē mācību līdzekļus un atbildību, kam tiek jāiegādājas, atzinīgi vērtē arī vecāki. «Bērna sagatavošana skolai mūsu ģimenē izmaksā aptuveni 200 latu. Padsmit latu aiziet darba burtnīcām. It kā sīkums uz kopējā fona, bet patīkami, ka tās vairs nebūs jāpērk. Pārējais gan var palikt. Mācību grāmatas, burtnīcas un pusdienas par brīvu – ko vēl vairāk! Vienīgi sporta tērpus varētu iegādāties skola. Visi būtu vienādi, un nejuktu, kad kāds tērps jāvelk,» spriež otrklasnieces Rēzijas mamma Ilona Stašinska. Nepieciešams laiksJelgavas pašvaldība gan norāda, ka ar pašlaik pieejamo finansējumu tā nevarēs pilnībā nodrošināt bezmaksas izglītību. «Lai izpildītu Ministru kabineta noteikumus, 2013./2014. mācību gadā pašvaldībai būtiski jāpalielina finansējums mācību līdzekļu iegādei. Lai nodrošinātu, piemēram, darba burtnīcu iegādi, papildus būs nepieciešami gandrīz 80 tūkstoši latu. Savukārt kopējie papildu izdevumi izglītībai varētu veidot gandrīz 150 tūkstošus latu. Jāņem arī vērā, ka projekts publicēts tikai šajā nedēļā, un izglītības iestāžu vadītājiem nepieciešams laiks, lai pragmatiski izvērtētu situāciju un izplānotu nepieciešamās darbības, gatavojoties jaunajam mācību gadam,» pauž Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Izglītība ir dārga«Apkopojot pašvaldību sniegto informāciju un veidojot kopsavilkumus par šā brīža izmaksām, IZM noteikti gūs apstiprinājumu tam, ka kvalitatīva izglītība Latvijā ir dārga. Tāpēc valstī kopumā būtu jāatvēl lielāks finansējums izglītības jautājumu sakārtošanai,» pārliecināts Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle, piebilstot, ka vēl pāragri spriest, kādu ietekmi jaunā sistēma atstās uz pašvaldības budžetu. Taču jau patlaban redzams, ka tā nebūs maza summa. Šajā mācību gadā tikai mācību materiālu iegādei pašvaldība atvēlējusi 65 tūkstošus latu, nerunājot par kapitālieguldījumiem izglītības iestādēs un papildu aktivitātēm. Piemēram, Ozolnieku novada pašvaldība finansē arī bērnu ekskursijas, kultūrizglītojošos pasākumus, brīvpusdienas 1. – 4. klasei, peldēšanas prasmju apguvi un radošās darbnīcas vasarā. Visās novada skolās arī ierīkotas modernas datorklases, iepirktas interaktīvās tāfeles un citi mācību līdzekļi. Jāpiebilst, ka četrās Ozolnieku novada skolās zinības apgūst 818 skolēnu. Ministrijas definētais atbildības sadalījums mācību līdzekļu finansēšanāValsts – mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra, digitālie un elektroniskie mācību līdzekļiPašvaldība – uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie un elektroniskie izdevumi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas, aprīkojums un mācību materiāliVecāki – individuālie jeb personiskās lietošanas mācību līdzekļi un piederumi, tai skaitā skolas soma, apavi, ikdienas un svētku apģērbs
