Jelgavas rajona Sporta centra direktors Vladislavs Beitāns par lielāko pagājušā gadsimta notikumu uzskata savu piedzimšanu un iespēju izbaudīt dzīvi. Ja tagad ļautu sākt dzīvi no jauna, viņš vēlētos mainīt tikai dažus jaunības gadus.
Jelgavas rajona Sporta centra direktors Vladislavs Beitāns par lielāko pagājušā gadsimta notikumu uzskata savu piedzimšanu un iespēju izbaudīt dzīvi. Ja tagad ļautu sākt dzīvi no jauna, viņš vēlētos mainīt tikai dažus jaunības gadus.
– Man nemaz nav tik daudz ko nožēlot, bet jaunībā dažas kļūdas esmu pieļāvis – reizēm neizmantoju radušās izdevības, – tā Vladislavs Beitāns.
Pats senākais notikums, kas direktoram izraisījis spilgtas emocijas, bija pirmā alga.
– Tas notika, kad man bija desmit gadu. Strādāju kolhozā un, dažādus darbus darot, pāris dienu laikā nopelnīju rubli un 59 kapeikas. Mana pirmā paša nopelnītā nauda! Šo gadījumu labi atceros arī tāpēc, ka algu saņēmu tieši savā dzimšanas dienā. Kā to iztērēju, gan vairs neatceros, – tā V.Beitāns.
Par labāko Dieva dāvanu direktors uzskata savu bērnu dzimšanu.
– Manā ģimenē tas patiesi bija unikāls notikums, jo dēls un meita piedzima ar četru gadu starpību vienā un tajā pašā dienā – 19. jūnijā – ar pusstundas atstarpi. Bērni jau katrā ģimenē ir tas labākais, – domā direktors.
Darba jomā visgrandiozākais notikums, Vladislava prāt, bijušas pirmās Trīs zvaigžņu spēles.
– Pirmajos gados tas patiesi bija kaut kas emocionāls – gan politiski, gan sportiski. Pirmo reizi Latvijā sabrauca tik daudz mūsu tautiešu no ārzemēm – tā bija kā cerība uz kaut ko augstāku. Tagad tā izjūta nedaudz noplakusi un spēles mazliet zaudējušas savu sākotnējo jēgu, bet sākums bija ļoti jauks, – atceras Vladislavs.
Direktors teic, ka pagājušajā gadsimtā nodzīvojis jau pusi savas dzīves un sūdzēties par to būtu grēks.
