Jaunieši, kas patlaban mācās vidusskolā, pēc gadiem divdesmit būs tie, kas noteiks sabiedrības un valsts dzīvi.
Jaunieši, kas patlaban mācās vidusskolā, pēc gadiem divdesmit būs tie, kas noteiks sabiedrības un valsts dzīvi.
Skolu pašpārvaldē skolēni pirmo reizi praksē apgūst dzīvē nepieciešamās iemaņas, jaunietis sāk izprast vēlēšanu būtību, mācās strādāt komandā vai vadīt to, gūst pieredzi skolas sabiedriskās dzīves veidošanā, iemanto citas prasmes. Skolēnu padome (parlaments, dome, valde) ir pirmā politikas skola. Ideāli būtu, ja skolēnu pašpārvalde darbotos kā spēks, kas pārstāv skolēnus.
Tomēr, vadot Jelgavas 5. skolēnu domi un sadarbojoties ar pašpārvaldēm, esmu sapratis, ka atsevišķām Jelgavas mācību iestāžu pašpārvaldēm ir formāla loma. Līdzīga problēma raksturīga arī citur Latvijā. Pašpārvalžu formālajai lomai skolā ir vairāki iemesli.
Iedomājamies skolēnu pašpārvaldi kā vietu, kur darbojas aktīvākie jaunieši, kas ir ieinteresēti skolas vides uzlabošanā, bet nav noslēpums, ka jaunieši bieži vien šajā institūcijā ievēl skolā populārus vienaudžus, nevis tos, kuriem ir mērķis strādāt citu skolēnu labā. Tad pašpārvaldes darbs var kļūt neefektīvs. Gan skolēni, gan mācību iestādes administrācija zaudē ticību spējām atbildīgi darboties. Grūti panākt, lai skolēni nopietni izturētos pret vēlēšanām. Jaunieši tās uztver par jautru pasākumu, balso par saviem draugiem un paziņām, nopietni neizvērtējot kandidatūras.
Pašpārvalžu un bieži vien arī skolēnu domes darbībā brīžiem trūkst to vistiešākā uzdevuma – pārstāvēt skolēnu intereses, aizstāvēt viņu tiesības, būt saiknei starp skolēniem un skolas vadību. Paredzu daudzu iebildumus, apgalvojot, ka skolēnu padomes/parlamenti darbojas saskaņā ar nolikumos definētajiem uzdevumiem. Bet vai skolēnu pašpārvalde nav pārvērtusies par pasākumu rīkotāju klubiņu, kas daļēji veic tos pienākumus, kas jāveic direktora vietniekiem ārpusklases darbā? Problēma ir, ka jaunieši neidentificē pašpārvaldi kā institūciju, kas viņus pārstāvētu vai viņiem palīdzētu. Tam iemesls ir informācijas trūkums un neticība skolēnu pašpārvaldei. Nenoliedzami, grūti ir pildīt pārstāvju funkcijas, ja aktivitāte un problēmas pieteikums nenāk no pašiem skolēniem. Izriet, ka pašpārvaldes sevi apliecina, vien organizējot pasākumus.
Jelgavā Spīdolas ģimnāzijā tika dibināts pirmais skolēnu parlaments Latvijā, un Jelgavas Skolēnu dome bija pirmā skolēnu pārstāvniecība pilsētas mērogā. Skolēnu pašpārvalžu nozīmi nedrīkst nenovērtēt, jo skolēnu un pašpārvaldes attiecības ir sakne pilsoņu attiecībām ar valsti nākotnē.
