Valsts zemes dienestā, izvērtējot 2015. gada augstskolu absolventu darbus, par labāko atzīts LLU Lauku inženieru fakultātes absolventes Vitas Useļonokas diplomdarbs «Vietējā ģeodēziskā tīkla rekonstrukcijas projekts Glūdas pagastā». Pētījuma aktualitāti iezīmē tas, ka padomju un vēl agrākos laikos izveidotā ģeodēziskā tīkla sakārtošana visā valstī nonākusi pašvaldību atbildībā.
1991. gada barikāžu laikā dzimusī Vita Useļonoka ir agrākā ķegumniece. Tur viņa pabeidza vidusskolu, piedalījās skautu un gaidu vienībā. Šī brīvā laika nodarbe, aizrautīgie piedzīvojumi dabā arī mudināja meiteni izvēlēties zemes ierīcības un mērniecības studijas LLU Jelgavā.
Kopmītnē mācīties vajadzēja saskaņoti
«Sākot pastāvīgo dzīvi studentu kopmītnēs, man ļoti paveicās ar istabiņas biedrenēm. Vienmēr cita citu atbalstījām. Nebija tā, ka viena sēž un mācās, bet pārējās ballējas. Ko norunājām, to darījām visas kopā,» smaidot stāsta Vita, piebilstot, ka, studējot ģeodēziju jeb zinātni par zemes mērīšanu, ir nepieciešami darbam atbilstoši apstākļi, iespēja koncentrēties. Šī zinātne cieši saistīta ar matemātiku un fiziku, «nedrīkst skaitļu rindas rakstīt tāpat vien, bez apdoma». Absolvente atzīst, ka pozitīva loma studijās bija arī mīlestībai pašas dzīvē. Ar savu nākamo vīru Artūru Useļonoku, kurš strādā Pašvaldības policijā, viņa iepazinās jau 1. kursā, bet šoruden abi apprecējās. Savukārt īstu priekšstatu par izvēlēto profesiju deva pirmā prakse, kas bija 2. kursā un ko vadīja pasniedzējs Andrejs Brants. Pirms tam Vitai uzplaiksnīja domas, ka varbūt jāmaina augstskola un jāiet studēt kaut kas cits.
100 procenti savā specialitātē
Agrākais pasniedzējs A.Brants, kas pēc sešu gadu darba augstskolā atkal pievērsies tikai mērniecībai, stāsta, ka Vitu ievērojis kā ļoti cītīgu un atsaucīgu studenti. Pēc pasniedzēja ieteikuma viņa kopā ar studiju biedreni Irēnu Kukuli sākušas pētījumus Glūdas pagastā, kur septiņdesmitajos gados bija izveidoti vairāk nekā 80 ģeodēziskie punkti. 36 no šiem punktiem ar studenšu prātu un rokām tika apzināti. Vita stāsta, ka darbā palīdzējis arī Artūrs – kilometriem nesa smagās instrumentu kastes un arī strādāja ar lāpstu. 4. kursa iestrādes Vita izmantoja diplomdarbā, ko izstrādāja 5. kursā.
Pēc bakalaura diploma saņemšanas viņa sāka strādāt par mērnieka palīdzi uzņēmumā «Latvijas mērnieks». Bakalaure plāno studēt maģistratūrā. Viņa sliecas domāt, ka tās varētu būt ģeomātikas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē.
LLU Lauku inženieru fakultātes profesore Zemes ierīcības un mērniecības studiju programmas vadītāja Vivita Baumane ļoti atzinīgi vērtē V.Useļonokas darba aktualitāti. «Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā paredz, ka ģeodēziskajam tīklam jābūt sakārtotam, un tagad par to atbild pašvaldības,» uzsver profesore. Viņa piebilst, ka šis jau ir ceturtais gads pēc kārtas, kad simtprocentīgi visi studiju programmas absolventi aiziet strādāt savā specialitātē.
Konkurēja ar galvaspilsētas augstskolām
Valsts zemes dienesta organizētajā konkursā «Augstākās izglītības iestāžu studiju noslēguma labākie darbi» piedalījās studenti no LLU, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes. Konkursam tika iesniegti 36 studiju darbi, no tiem 11 diplomdarbi, 12 bakalaura un 13 maģistra darbi.
Apbalvojumu kategorijā «Labākais maģistra darbs» saņēma Latvijas Universitātes students Artūrs Pizičs par maģistra darbu «Lauksaimniecības zemes pamešanas cēloņi un sekas Ciblas un Zilupes novados», bet apbalvojumu kategorijā «Labākais bakalaura darbs» – Rīgas Tehniskās universitātes studente Maija Driķe par bakalaura darbu «Jūras kadastra attīstība Eiropā un Latvijā». ◆
