«Cik patīkami, ka mēs atkal esam pilnā skaitā – sešpadsmit,» kārtējo rajona Padomes sēdi 7. aprīlī atklāja Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka.
“Cik patīkami, ka mēs atkal esam pilnā skaitā – sešpadsmit,” kārtējo rajona Padomes sēdi 7. aprīlī atklāja Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka.
Kopš Cenu un Ozolnieku pagasti apvienojušies novadā, rajona Padomē darbojas piecpadsmit pašvaldību vadītāji, bet šoreiz pie deputātu galda sēdās arī Kristiāns Gatis Viniarskis.
Parasti viņam gan šajā laikā gribas pagulēt (kas arī nemaz nebūtu traki, jo gulētāji manīti pat daudz svarīgākās sēdēs), tomēr dienu pirms savas ceturtā mēneša dzimšanas dienas Kristiāns bija nolēmis pavadīt svarīgā darbā. To nepārprotami apliecināja arī lietišķi atraidītā spēļu mantiņa. Tās vietā sēdes dalībnieks izvēlējās pildspalvu.
Pirmajā reizē gan vēl īsti nebija, ko pierakstīt, jo apkārt tik daudz jaunu seju un notikumu. Jāielāgo arī reglaments. Piemēram, ja lēmumprojekts tiek apstiprināts, deputātiem vienojoties, roka nav jāceļ uz augšu, taču to nav aizliegts tā viegli, bet svarīgi uzsist pa galdu. Labi tomēr, ka šoreiz izskatāmo jautājumu nav daudz, jo neviļus sāk iezagties priekšstats, ka notiekošais ir tāda visai formāla darbošanās. Spožo sporta kausu izdalīšana sēdes beigās gan Kristiānam uzšķiļ jaunu interesi. Būs vēlāk jānoskaidro, kas jādara, lai pie tāda tiktu.
Ar to arī viss ir galā. Līdz ar citiem var nolikt pildspalvu un celties. “Kāds jauks un kluss puisītis,” sēdes vadītāja ņem klēpī topošo deputātu, pirmajā prakses dienā veltot viņam mīļu uzslavu. “Un tad vēlāk no viņiem izaug šitādi,” seko teikums jau bargākā balsī, norādot uz sēdes galda kungu flangu.
