Ejot garām mājas logiem, jūtama smalkmaizīšu un kafijas aicinošā smarža. Tur dzīvo Jēkabs ar Žaklīnu. Neaizmirstiet viņus šodien apciemot un novēlēt daudz laimes, jo ir taču iemesls – vārda svētki.
Ejot garām mājas logiem, jūtama smalkmaizīšu un kafijas aicinošā smarža. Tur dzīvo Jēkabs ar Žaklīnu. Neaizmirstiet viņus šodien apciemot un novēlēt daudz laimes, jo ir taču iemesls – vārda svētki.
Pateicoties Bībelei, kur atrodams šīs dienas gaviļnieka vārds, Jēkabs ieguvis popularitāti vai visā pasaulē. Tikai, pakļaujoties fonētiskajiem likumiem, katrā vietā šis vārds skan citādi. «Angļiem un amerikāņiem ir Džeikabs, manā valstī – Jakobs, kas daudz neatšķiras no latviešu Jēkaba,» secina 22 gadus vecais dānis Jakobs Pītersens, kas dzimis un audzis Dānijas pilsētā Holbekā, bet nu jau vairāk nekā sešus mēnešus, apciemodams savu meiteni un draugus, ik pa brīdim uzturas Jelgavā. Arī vasaras brīvdienas viņš pavada mūsu pilsētā. Taču pavisam drīz viņa ceļi vedīs atpakaļ uz Dāniju, lai turpinātu studēt Internacionālajā jūras akadēmijā. Pateicoties studijām, Jakobs varēja strādāt savu prakses darbu uz prāmja, kas kursē no Vācijas uz Latviju. Tā pavērās iespēja iepazīt citas kultūras, mentalitātes cilvēkus, kas ir ļoti draudzīgi un sirsnīgi. «Cilvēki, ar kuriem esmu kopā, ir jauki un izpalīdzīgi, būdams viņu vidū, varu justies kā ģimenē, kā mājās. Taču reizēm uz ielas saskaros arī ar nepatiku pret to, ka neesmu «savējais», stāsta gaviļnieks, kas pēc skolas beigšanas nolēmis pārcelties dzīvot uz Rīgu. Tur arī paredzējis vīt savu ģimenes ligzdiņu. Galvaspilsētā Jakobs atradis Kopenhāgenas atspulgu. «Nami, ielas, parki un pilsētas aura šķiet tik pazīstama, ka nejūtos kā iebraucējs,» viņš teic.
Šķiet, lielākā dāņu jaunekļa problēma, dzīvojot Latvijā, ir valoda. Mūsu zemē viņš kontaktējas ar angļu valodas starpniecību, diemžēl bieži gadās, ka viņu veikalā vai pastā nesaprot. Latviešu valoda Jakobam liekas dīvaina, taču emocionāla, un reizēm no intonācijas vien varot noprast, kas teikts. Sākumā viņš domājis, ka nekad nespēs iemācīties mūsu valodu, bet apņēmība dara savu, un viņš šo to jau apguvis. Pašreizējā valodas prasme veiksmīgi tiek lietota veikalos, kur pret latviski pateikto – paldies – vai ik reizi tiek saņemts neviltots pārdevējas smaids.
Vārdadienas Dānijā netiek svinētas, tādēļ gaviļnieks ir priecīgs, ka atrodas šeit «īstajā» laikā un pirmo reiz varēs nosvinēt šos svētkus. «Tā ir jauka tradīcija, un svētku jau nekad nevar būt par daudz,» smej Jakobs, kura vārds skandināvu zemē ir tik ļoti tradicionāls, ka atrodas populārāko desmitniekā.
