Vecmāmiņas dzintara krelles neatdot uzpircējiem aicina Kalnciema «Dzintaru darbnīcas» īpašniece Daiga Brila
Pērn 16. maijā ar vienu latu lielu pamatkapitālu dibinātās kosmētikas ražotnes SIA «Dzintaru darbnīca» valdes priekšsēdētāja mudina paņemt kripatiņu dzintara pulvera, saujās veikli saberzēt un ieelpot fosilo priežu sveķu smaržu. «Dzintara popularitāte ir no jauna uzvandīta. Tas piedzīvo renesansi,» uzskata Daiga Brila, kas pirms 40 miljoniem gadu dabas veidotajā saules akmenī saskatījusi iespēju nopelnīt, turklāt veicot darbu, kas tuvs viņas latviskajai dzīvesziņai.
Uzņēmēja uz galda izkārto ražošanas izejvielas – dzintarskābi balta pulverīša veidā, kā arī smalki samaltu dzintaru mazītiņos trauciņos un sīkas spolītes ar baltu dzintara diegu, kurus radījusi zinātniece Inga Ļašenko.
Citas izejvielas Kalnciema pagasta uzņēmums iegādājas no dzintara pārstrādes rūpnīcas Kaļiņingradā, «tur dzintara raktuves ir Jelgavas pilsētas izmērā». Pirms Ziemassvētku tirdziņiem dzintara ziepju ražošanai izmantoti vairāk nekā 30 kilogrami smalku dzintara gabaliņu. Tagad Daiga cer paplašināt ražošanu, pateicoties mazajām ziepītēm, ko sāka ražot aprīlī un ko piedāvās viesnīcām izvietošanai numuriņu vannasistabās. Latvijā dzintaru rūpnieciski neiegūst, bet tikai tik daudz, cik salasa pie jūras pēc rudens vētrām Liepājas pusē un pie Pāvilostas. «Ja izmantotu to, produkti būtu nenovērtējami,» piebilst D.Brila.
Pēc lekcijas dabūja rājienu
Daigas vīrs Vilnis Brils ir masāžas meistars, un Brilu pāris ir starp biedrības «Latvijas pirts» dibinātājiem. Gatavojoties kārtējam festivālam «Latvijas pirts» Siguldas Brūveros, Vilnis apsvēris – māls viņam ir, dabīgās eļļas arī, dūņas izmanto, bet gribētos pirts procedūrās ietvert arī dzintaru. Festivālā viņš satika Rolandu Žaļimu, Lietuvas «Gintaro akademija» dibinātāju, rotu un kosmētikas ražotāju.
Festivālā iedvesmots, Vilnis Daigai, kas apguvusi aromterapiju, lūdzis izgatavot pirmo produktu – masāžas eļļu ar dzintaru. «Ar SPA nenodarbojamies, bet ar tiešām ārstnieciskām procedūrām. Tā kā sākām saņemt labas atsauksmes un parādījās vēlme mūsu mājas kārtībā tolaik tapušos produktus iegādāties, sākām tos fasēt trauciņos un dot masāžas klientiem līdzi. Kādā pasākumā, Ķeguma dziednieces Dzintras Žīgures jubilejā, stāstīju par dzintara ietekmi uz veselību. Pēc lekcijas dabūjām nevis aplausus, bet rājienu – kāpēc neražojam produktus visiem, bet tikai izredzētiem jelgavniekiem – mana vīra klientiem. Tas bija kā spēriens, kas mudināja uz pārdomām. Izvērtējot iespējas, dzima «Dzintaru darbnīca». Nodalot ražošanu no masāžas pakalpojumiem,» stāsta Daiga Brila.
«Jo dziļāk roc, jo interesantāk,» viņa vērtē. «Mēs dzintaru redzam ne kā tikai rotu, bet arī citādi, un tas cilvēkus pievelk,» domā ražotāja. «Tiešu konkurentu mums nemaz nav, jo atšķirībā no citiem ražotājiem lielākajā daļā mūsu produktu nonāk dzintara eļļa un dabiskā dzintarskābe – ar to esam unikāli,» bilst «Dzintaru darbnīcas» īpašniece.
«Interese par dzintaru ievērojami augusi kopš brīža, kad Latvijā tika izgudrots dzintara pavediens, – tas izskanēja starptautiski. Turklāt beidzot arī pašmāju zinātnieku pētījumi apliecinājuši dzintara medicīnisko ietekmi. Pateicoties tiem, manis sacītais vairs netiek uztverts kā «viena tante teica», lai gan citur pasaulē pētījumi veikti jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Nu pieprasījums pēc produktiem ļoti strauji aug, man vairs nav sevi jāpierāda. Piestiņās dzintara pulveri mala jau senatnē, lai izmantotu ārstniecībā. Tagad tas notiek rūpnieciski, bet pozitīvo ietekmi uz veselību kā novērtēja toreiz, tā tagad sāk saskatīt atkal.»
Dzintara krelles katram ķīnietim
«Daudzās mājās glabājas māmiņu vai vecmāmiņu krelles, vai kāds smiltīs atrasts dzintara gabals. Aicinu visas šīs krelles saglabāt, neatdot pēc sludinājumiem. Tas ir mūsu mantojums. Cilvēki nezina, ka viņu ģimenes dārgums tiek aizvests uz Ķīnu kā antikvāra manta un cenai tiek pieliktas vismaz divas nulles. Diemžēl šī vērtība iziet no Latvijas un nekad neatgriezīsies,» secina uzņēmēja. «Varbūt vecmāmiņas «pūrs» krellē ir savākts liels, bet tad vajag virtenes noskalot sālsūdenī un vienu diennakti noturēt saulē, lai attīrītu. Ja apsāpas kāda locītava, krelli var ievietot linu maisiņā un uzlikt uz sāpošās vietas. Dzintars apbrīnojami labi noņem sāpes un atlaiž muskuļus. No krellēm uzlējumus taisīt vai saberzt tās piestiņā gan nevajadzētu.»
Daiga Brila iesaka uzmanīties no suvenīru tirgotavām, kur dabīga dzintara vietā var tikt pie sakausējumiem. «Tāpat kā nokautam trusītim veikalā tiek atstāta kažoka ļipiņa, arī ikviens dzintara mākslinieks atstāj stūrīti nepulētu, lai apliecinātu akmens īstumu». Vēl varot mēģināt dzintaru sasmaržot.
«Vienmēr saku, ka dzintars ir kā Mendeļejeva tabula. Baltijas dzintars ir unikāls vērtīgā sastāva dēļ, tāpēc tas ir izmantojams medicīnā un kļuvis ļoti populārs arī Ķīnā. Iedomājieties – ja katrs ķīnietis gribētu dzintara rokassprādzi vai krelles…»
Jāaug līdzi pieprasījumam
«Dzintaru darbnīcas» produkti top Brilu mājās Kalnciema pagasta Dzintaros. Pēc Krasta ciema un ielu likvidēšanas līdz ar novadu reformu lauku mājām bija jādod vārdi. 19. gadsimta sākumā celtajam un vēlāk pārbūvētajam namam bija iespēja atdot veco vārdu «Vecais lapsu ķieģeļceplis», bet Daiga rīkojās tālredzīgāk. «Kāda enerģētika, un izrunāt nevar! Pēc nosaukuma maiņas darbs strauji iet uz priekšu,» smej Daiga, kas savās puķu dobēs mēdz atrast pirms divsimt gadiem ražotus ķieģeļus.
«Gads – tas ir zīdaiņa vecums, tikko sāk stutēties kājās. Pirmie zobi ir izšķīlušies, jāgatavojas nākamajiem. Un tā es kā uzņēmēja arī jūtos.» Sākotnēji darbnīca tapusi zīda apgleznošanai, ar ko viņa vēlējusies nodarboties, pēdējā brīdī rakstīdama pieteikumu jauno uzņēmumu atbalstam no Lauku atbalsta dienesta. «Pieprasījums man lika pārmesties uz dzintara produktu ražošanu. Tagad interese aug, un mums jāaug līdzi. Mūs sagaida sarežģīta sertifikācija,» atklāj D.Brila.
Uzņēmuma pamatkapitāls bija tikai lats, jo «visi mani bagātie onkuļi Kanādā joprojām ir dzīvi, un lai viņiem laba veselība,» spurdz Daiga. «Vai nu ir liela nauda un tirgu iekaro strauji, vai arī lēni mīcies, veidojot atgriezenisko saiti ar pircēju. Mēs ejam garāko ceļu. Bet gatavojamies skriet!» ◆
Dzintars spēj atjaunot ādas šūnas
Inga Ļašenko, Rīgas Tehniskās universitātes Biotekstilmateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadītāja, dzintara pavediena izgudrotāja un biotekstilmateriālu ražošanas SIA «JLU Technologies» valdes priekšsēdētāja
◆ Kosmētikā labi strādā divas kompānijas – augstākā līmeņa kosmētikas produktu ražotājs «Verana» un «Dzintara darbnīca», kas izmanto tikai dabiskus materiālus. Kā zināms, ikviens konservants samazina kvalitāti un iedarbību. To, ka dzintara kosmētikai ir potenciāls, apliecina «Dzintara darbnīcas» panākumi – visur, kur viņi ierodas prezentēt savus produktus, tie tiek izpirkti līdz pēdējam. Bulgārijā ražo un pārdod rožu eļļu, Latvijā varētu iedibināt spēcīgas tradīcijas ražot kosmētiku ar dzintaru. Šonedēļ saņemsim starptautisku sertifikātu pēc medicīniskās testēšanas par dzintara pavediena ietekmi uz ādu – tas reģenerē šūnas un uzlabo asinsriti. Tā kā dzintaram nav pastāvīga sastāva, pagaidām to nav atļauts lietot iekšķīgi, piemēram, asinsvadu implantiem, bet mēs pie tā strādājam.
