Grandiozā pirmkursnieku iesvētīšana Jelgavā turpinās, un 15. oktobrī tās pietura bija amatniecības meistaru skolā.
Grandiozā pirmkursnieku iesvētīšana Jelgavā turpinās, un 15. oktobrī tās pietura bija amatniecības meistaru skolā. Pirms diviem gadiem atjaunotajā skolā šī bija pirmā fukšu balle, tādēļ sarīkojums bija īpaši svarīgs kā pasniedzējiem, tā arī studentiem – tika atklāta jauna tradīciju lappuse.
Kā apgalvo pasniedzēji, ideja par fukšu balles rīkošanu pilnībā pieder otrajam kursam, kas bija nolēmis iepazīt pirmkursniekus. Kad doma bija izkristalizējusies otrkursnieku spožajās galviņās, bija «jātiek galā» ar pasniedzējiem, taču, kā izrādījās, tas bija viegls uzdevums – skolotāji bija pretimnākoši. Atlika vienoties par datumu un ķerties klāt lielajiem plānošanas un kārtošanas darbiem.
Lai pirmkursniekos pa īstam iedegtos nepacietības, ziņkāres un uztraukuma liesmiņa, sarīkojums nedaudz iekavējās, bet, kad nu reiz tas bija sācies, temps tika uzņemts straujš.
Pirmais svētāmais bija iestūķēts dīvainā aprīkojumā – lielās sarkanās peldētāju pleznās, gāzmaskā un putuplastas peldvestē. Pilnīgā neziņā par notiekošo viņš centās demonstrēt virtuozitāti, balansējot uz neskaitāmām, sīkām bumbiņām.
Kad pirmais šķērslis vairāk vai mazāk veiksmīgi tika pieveikts, pirmkursniekiem laipni tika piedāvāta iespēja atsvaidzināties «neticami atspirdzinošā vannā». Vecākā kursa studenti, nešķirojot jauniņos nedz pēc dzimuma, nedz vecuma, nedz matu krāsas, nedz garuma, lika viņiem no bļodas, kurā neskopojoties bija iepildīts ūdens, ar zobiem izvilkt ābolu. Šis visnotaļ vienkāršais uzdevums izvērtās par pamatīgu pārbaudījumu, kas dažam labam no jaunajiem draudēja ar noslīkšanu vienkāršā mutes bļodā. Tomēr tādu nolaidību gādīgais un visuredzošais otrais kurss nepieļāva.
Kad pirmie divi pārbaudījumi bija aiz muguras, pirmkursniekiem bija jāiejūtas varžu un rāpuļu ādā un, nenovelkot pleznas, jāpārvietojas augšup pa trepēm, kur tos gaidīja balta lapa un rakstāmais, ar kuru, neizmantojot rokas, vajadzēja atstāt savu autogrāfu. Pēc parakstīšanās nākamajiem fukšiem vajadzēja gūt iemaņas izmeklētāja arodā – piparotu miltu bļodā bez roku palīdzības bija jāatrod sīks gredzentiņš.
Kad deguns bija miltos apviļāts, turpinājās virzīšanās uz augšu. Šoreiz pakāpienu vietā bija ieziepēts dēlis. Pirmkursnieki bija spiesti atzīt, ka bez izpalīdzīgo vecāko kursu audzēkņu padoma virzīšanās augšup nav iespējama. Bet arī tas vēl nebija viss.
Vēl vajadzēja suniski izkļūt no tumša labirinta, pārlēkt pār nezināma augstuma barjeru, un tikai tad ar svinīgu zīmogu uz pieres katram fuksim tika atļauts runāt zvērestu.
Kad visi kursanti kopīgiem spēkiem bija sakopuši skolu, varēja sākties svinīgā daļa, kur jauniņie ar paceltām rokām un kājām zvērēja bezgalīgu uzticību un paklausību. Pēc zvēresta nolasīšanas izrādījās, ka arī pirmkursnieki ir sagatavojuši pārsteigumu – proti, vecā, labā «Mikrofona ’80» dziesmu izpildījumu varēja vērot mūsdienīgā interpretācijā. Strādājot ar tērpiem, aktīvu līdzdalību bija ņēmuši jaunie fukši un vietējās frizētavas meitenes. Ar pirmkursnieku priekšnesumu jautrā un patīkamā gaisotnē tika atklāta balle.
