Gunārs Birkmanis piekrita ciemoties Jelgavas Latviešu biedrības literārajā kafejnīcā 24. janvārī. Mūs patīkami pārsteidza rakstnieka grāmatu ziedojums biedrības bibliotēkai.
Gunārs Birkmanis piekrita ciemoties Jelgavas Latviešu biedrības literārajā kafejnīcā 24. janvārī. Mūs patīkami pārsteidza rakstnieka grāmatu ziedojums biedrības bibliotēkai.
Līdz Atmodai pazinām viņu kā ievērojamu preses fotogrāfu un varējām lasīt 1980. gadā publicēto grāmatu “Praktiskā fotogrāfija”.
Rakstnieka talants varēja izpausties tikai deviņdesmitajos gados, un romāni, stāsti un publicistika nāca klajā viens pēc otra. G.Birkmanis dzimis 1931. gadā Naudītē. Pārdzīvotās šausmas nogūlās zemapziņā, bet nekad neaizmirsās pilnīgi. Atvilktnē krājās aizliegtās domas un raksti. Rakstniekam atklājās drausmīgā nežēlība, ko pārcieta Latvijas pamatiedzīvotāji.
1996. gadā iznākušā stāstu krājuma nosaukums jau runā pats par sevi – “Dzīve krievu laikos”. Seko “Cilvēki tumsā” (1997.) un “Lapsu laiks” (2000.). Lasītāji iecienījuši biogrāfisko romānu “Vasara, kurā salūza likteņi” (1998.) un nākamajā gadā iznākušo “Nelūgtie viesi”. Ļoti savdabīgs ir romāns “Teo Nesaules Sievietes” (2002. g.).
Mūsu tautas nesen pārdzīvotais laiks redzams publicistiskajā darbā “Cerību un vilšanās gadi” (2000.). Tā ir rakstnieka dienasgrāmata par 1988. – 1994. gadu. Visur viņš ir bijis un daudz no tā atspoguļojis dienasgrāmatā un fotogrāfijās, parādot tā laika varoņus un nevaroņus, atmaskojot dažus mītus un pieņēmumus.
G.Birkmaņa darbos ir milzīgs pārliecības spēks.
