Iedzīvotāju priekšlikumus un iebildumus pēc attīstības dokumentu pirmās redakcijas gaidīs līdz janvāra vidum
Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada pašvaldības oficiāli izplatījušas informāciju, ka līdz 20. decembrim tiek gaidīti iedzīvotāju priekšlikumi, korekcijas un papildinājumi Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada kopīgajiem plānošanas dokumentiem – ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2022.–2034. gadam un attīstības programmai 2022.–2027. gadam. Abi šie dokumenti publicēti pašvaldības mājaslapās, kā arī pieejami Jelgavas bibliotēkās.
Stratēģijas un attīstības programmas izstrādes darbs sākās aprīlī, kad Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldībās tika veikta esošās situācijas analīze un apkopoti dažādu jomu speciālistu viedokļi par teritoriju turpmāko attīstību, tai skaitā nozaru griezumā. Tādējādi tapa šo attīstības dokumentu pirmā redakcija, kuras publiskā apspriešana sākās 15. novembrī un noslēgums paredzēts 20. decembrī. Tālāk sekos iedzīvotāju iesniegto materiālu izvērtēšana iekļaušanai otrajā redakcijā. Pēc otrās redakcijas publicēšanas būs vēl viena sabiedriskā apspriešana. Visbeidzot tiek plānots, ka 2022. gada maijā–aprīlī abās pašvaldībās varētu tikt apstiprināta attīstības stratēģijas un attīstības plāna gala redakcija. Šāda plānošanas dokumentu izstrāde pašvaldībās ir cikliska, tā notiek reizi septiņos gados. Šoreiz īpašais ir tas, ka pirmo reizi Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada attīstības stratēģija un programma ir iekļauta kopīgā dokumentā.
Saistībā ar to “Ziņas” lūdza uz sarunu Jelgavas pašvaldības administrācijas Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāju Gunitu Osīti.
– Vai tiešām vēl tikai četras dienas mūsu pilsētas un novada attīstības plānotāji pieņems iedzīvotāju iesniegumus?
Nē, šoreiz ir pieļaujamas atkāpes. Ja zināmu iemeslu dēļ kāds nav varējis paspēt iekļauties norādītajā termiņā, priekšlikumus gaidīsim arī pēc 20. decembra. Pieņemsim tos līdz janvāra sākumam. Janvāra vidū plānojam sākt darbu pie plānošanas dokumentu otrās redakcijas. Protams, esam ieinteresēti pēc iespējas vairāk priekšlikumu saņemt jau pēc pirmās redakcijas publicēšanas. Pašlaik priekšlikumu vēl nāk ļoti maz. Esam ieinteresēti tos saņemt vairāk.
– Iespējams, ne vienam vien iedzīvotājam, palasot attīstības stratēģiju un programmu, ko veidojuši attīstības plānošanas speciālisti, ir grūti kaut ko pielikt klāt. Vismaz pirmajā brīdī šķiet, ka viss sarakstīts pareizi, ar augstu kompetenci. Šajos plānošanas dokumentos nav arī izvērsti kādi strīdīgas izvēles momenti – darīsim vienu vai otru? ko atstāsim lemt nākamajām paaudzēm?
Nevajag to sarežģīt. Būsim pateicīgi iedzīvotājiem, kas iepazīsies ar plānošanas dokumentiem un brīvā formā sniegs par tiem savu vērtējumu. Gribētos saprast, kas šajos dokumentos varbūt tomēr trūkst, ko vajadzētu darīt citādāk.
– Lasot par stratēģijas pirmo virzienu “Izglītība mūža garumā un konkurētspēja darba tirgū”, visur sagaidāmā tendence izskatās ļoti optimistiska – aug to pirmsskolas vecuma bērnu īpatsvars, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vidusskolās aug centralizēto eksāmenu kārtotāju īpatsvars eksaktajās zinātnēs, aug to bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām īpatsvars, kuri turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas, aug studentu skaits LLU… Kurš tad labas cerības gribēs apšaubīt! Tomēr, šķiet, kaut kas tāds jau plānošanas dokumentos ir lasīts…
Protams, pašvaldības plānošanas dokumentos ir zināma pēctecība, plānot nesākam no nulles. Bet ir arī jaunas nostādnes. Piemēram, attiecībā uz pandēmijas laika atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu. Nāk klāt arī digitalizācija. Ir uzsvars uz ES zaļo kursu. Bet izglītība, kā bija, tā paliek prioritāte.
– Raksturojot tagadējo stāvokli, plānošanas dokumentos publicēta iedzīvotāju aptaujas diagramma, kurā atspoguļojas, ka Jelgavā ir ievērojama neapmierinātība ar bērnudārzu nodrošinājumu. Trūkst vietu pašvaldības dārziņos. Tā arī līdz šim nav izdevies uzbūvēt iepriekš solīto lielo bērnudārzu Nameja ielā, kas atrodas Miezītē, Jelgavas nomalē uz Dobeles pusi. Varbūt vietas izvēle nav pareiza, jo ikdienā ievērojama daļa vecāku dodas strādāt uz pretējo – Rīgas pusi?
Jau oktobrī, kad biedrība “Jelgavas attīstībai” rīkoja pirmo diskusiju par Jelgavas apkaimēm, tika atzīmēts, ka šajā pilsētas apkaimē nekādu sabiedrisku ēku nav, izņemot Miezītes bibliotēku, veikalu “Otto”, kristiešu draudzes lūgšanu namu, kas atrodas cits citam blakus. Bērnudārza būve Miezītes apkaimi radītu daudz pievilcīgāku. Izveidotos trotuāri, brauktuves, autostāvvietas. Bērnudārzam tur ir liela pašvaldībai piederoša zemes platība, kur bērni varētu izvērst arī āra aktivitātes, ierīkot izmēģinājumu lauciņus un tādējādi labāk iepazīt dabu. Tie divi trīs kilometri no pilsētas centra līdz bērnudārzam jaunajiem vecākiem nav būtisks attālums.
– Plānošanas dokumentos publicētā iedzīvotāju aptauja rāda arī to, ka daudziem ir iebildumi par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu pilsētā. 6. decembrī sabiedriskās apspriešanas sapulcē kāds pasākuma dalībnieks uzdeva skarbu jautājumu: vai pašvaldībai ir plāni, lai novērstu veco daudzdzīvokļu māju sabrukuma riskus? Uz to pilsētas mērs Andris Rāviņš atbildēja, ka pašvaldības kapitālsabiedrība Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde ir pieprasījusi naudu revīzijai daudzdzīvokļu bloku mājās. “Gaidām rezultātus un tad sapratīsim, ko darīt,” sacīja mērs.
Tas bija ļoti būtisks jautājums pilsētas attīstības stratēģijā. Turklāt tas saistās ar iedzīvotāju drošību.
– Attīstības stratēģija paredz, ka iedzīvotāju skaits Jelgavā un Jelgavas novadā, kopā ņemot, līdz 2034. gadam samazināsies. Pašlaik tas pārsniedz 87 tūkstošus, bet 2034. gadā tiek prognozēts 80 tūkstošu robežās. Tiesa, bērnu un jauniešu skaitam vajadzētu pamazām palielināties. Taču tiek plānots, ka iedzīvotāju aktivitātei vēlēšanās 2034. gadā vajadzētu sasniegt 55 procentus. Šogad pašvaldību vēlēšanās balsot gāja tikai 30 procentu balsstiesīgo jelgavnieku un tikai 29 procenti Jelgavas novada iedzīvotāju. Vai perspektīva netiek zīmēta pārāk optimistiska?
Tiek prognozēts vēlamais iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes pieaugums, uz ko ir jātiecas. Saistībā ar iedzīvotāju skaita lejupslīdes apturēšanu mums jādomā, kā pievilināt iedzīvotājus no citām vietām, varbūt arī no Rīgas. Jādomā, kā radīt tādu dzīves vidi, lai jaunās ģimenes izvēlētos dzīvot Jelgavā un Jelgavas novadā.
– Kā tas sanāk, ka stratēģiski lielākās investīcijas (166 miljoni eiro pilsētai un 64 miljoni eiro novadam) attīstības programmas sešu gadu periodam tiek plānotas mobilitātes un sasniedzamības jomā?
Ielas un ceļi investīciju plānā ir iekļauti ļoti plaši. Investīcijās ietverts arī Ziemeļu tilts (izmaksas ap 70 miljoni eiro). Pagaidām nav zināms, kur tilta būvniecībai varēs piesaistīt finansējumu, bet, tiklīdz radīsies izdevība, tā tas ir īstenojams projekts. Proti, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kurā ir skaidri pateikts, ka šāda būvniecības iecere ir īstenojama. Tiesa, ietekmes uz vidi novērtējumā ir arī pateikts, kādiem jābūt kompensācijas pasākumiem attiecībā uz dabas vērtībām, piemēram, putnu ligzdošanas vietām. Taču tilta projektēšanai un būvēšanai ir nepieciešami ievērojami resursi, kādi Jelgavai nav pieejami ne jaunajā darbības programmā, ne arī atveseļošanās noturības mehānisma plānā. Tur mēs finansējumu šai iecerei neredzam. Toties tagad ir iespēja piesaistīt finansējumu industriālo parku attīstībai, un vecā Jelgavas lidlauka teritorijā tāds parks varētu veidoties. Tas nozīmē, ka piekļūšanu šai teritorijai mums sākotnēji vajadzēs nodrošināt pa Atmodas ielu no Dobeles šosejas puses. Mēs strādājam, lai piesaistītu investorus un vecā lidlauka teritorijā attīstītos energoietilpīga ražošana.
– Bet salīdzinoši lēto enerģiju industriālais parks vecā lidlauka teritorijā ņems no Kaigu purva, kur to ražos “Lafloras” vēja ģeneratori?
Tā varētu būt viena no pilsētas un novada sadarbības iespējām. Turklāt tādā perspektīvā lietā kā “zaļās” enerģijas izmantošana.
– Saistībā ar zaļo dzīvesveidu jauns sabiedriski aktīvs vīrs Normunds Rutkis raksta: “Manuprāt, runājot par zaļumu un emisiju mazināšanu, nevis daudz vairāk jāaktualizē elektroauto, bet jāveicina pārvietošanās pilsētā kājām un ar velosipēdiem, elektroskūteriem utt. Respektīvi, ne tikai tas, cik zaļa vai nezaļa ir tā enerģija, bet arī – cik racionāls enerģijas apjoms tiek tērēts, lai pārvietotu visbiežāk vienu cilvēku. Joprojām nesaprotu, pa kurieni un kā pie dzelzceļa stacijas nonāk tā velosipēdu masa. Vienīgais veloceliņš Stacijas parkam pa perimetru un tālāk nekur neaiziet. Pēc šiem plāniem nekāds risinājums arī netiek meklēts. Kopumā veloceliņi plānojas pa pilsētas malu – tiem, kas grib pabraukāties sestdienas vakarā.”
Domāju, jāveic liels darbs, lai iedzīvotāji mainītu paradumus. Nebūs tik viegli cilvēku no auto nosēdināt uz velosipēda. Dažam tas pat būtu neiespējami. Bet ar velosipēdistu piebraukšanu pie stacijas nevajadzētu būt problēmām. 2015. gadā, kad pārbūvēja topošā satiksmes termināļa apkārtnes ielas, tas tika darīts tā, lai tur pietiktu vietas arī velobraucējiem. Protams, tik skaistus veloceliņus kā Loka maģistrālē visur Jelgavā nevaram izveidot.
– Jaunā ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2022.–2034. gadam un attīstības programma 2022.– 2027. gadam ir īpaša, jo tā kopīga pilsētai un novadam.
Tā tik tiešām ir pirmo reizi. To, ka piecām valstspilsētām (Ventspilij, Liepājai, Rēzeknei, Daugavpilij un Jelgavai) jāgatavo ar apkārtējiem novadiem kopīgs tālākās attīstības plāns, noteica Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums un grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānošanu. Protams, arī agrāk pilsētai ar Jelgavas novadu (agrāk arī ar Ozolnieku novadu) ir bijuši kopīgi sadarbības plāni izglītības, civilās aizsardzības un citās jomās.
Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz, ka 2029. gadā piecas valstspilsētas (Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne un Jelgava) tiks apvienotas ar tām piegulošajiem novadiem, kuriem nav sava attīstības centra.
Taču likums paģēr, ka jau tagad ilgtermiņa attīstības stratēģija (līdz 2034. gadam) un attīstības programma (līdz 2027. gadam) pašvaldībām, kuras plānots apvienot, jāveido kopā.
Divas no septiņām Latvijas valstspilsētām (Valmiera un Jēkabpils) ar tām piegulošajām lauku novadu pašvaldībām apvienojās jau šogad.
Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā, kas notika 6. decembra pievakarē, tiešsaistē pieslēdzās vairāk nekā 60 interesentu. Līdz apspriedes beigām pieslēgumā palika 26 interesenti. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē piedalījās arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune un Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Investīciju programmā sešu gadu periodam tika prezentēti astoņi rīcības virzieni:
■ izglītība mūža garumā un konkurētspēja darba tirgū;
■ veselība un sociālo pakalpojumu pieejamība, iedzīvotāju labklājība;
■ konkurētspējīgi pakalpojumi kultūras un sporta jomās;
■ mobilitāte un sasniedzamība;
■ publiskās infrastruktūras kvalitāte, ēku energoefektivitāte un mājokļu pieejamība, drošība;
■ teritorijas un dabas resursu efektīva un ilgtspējīga apsaimniekošana;
■ konkurētspējīga un radoša uzņēmējdarbība un industriālā attīstība;
■ vieda pārvaldība un demokrātijas kultūra.
Jelgavas valstspilsētai visu iecerēto projektu realizēšanai indikatīvais finansējums ir 385 miljoni eiro, Jelgavas novadam – 261 miljoni eiro.
Ar stratēģijas un programmas pirmās redakcijas projekta materiāliem klātienē var iepazīties Jelgavas pilsētas bibliotēkā (Akadēmijas ielā), kā arī tās filiālēs – Pārlielupes bibliotēkā (Loka maģistrālē 17) un Miezītes bibliotēkā (Dobeles šosejā 100A). Tāpat projekta materiāli pieejami Jelgavas novada valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros un pakalpojumu centros.
Elektroniski materiāli pieejami arī Jelgavas valstspilsētas mājaslapas sadaļās Līdzdalība un Projekti, Jelgavas novada pašvaldības mājaslapā www.jelgavasnovads.lv un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv.
Ilgtermiņa attīstības stratēģijas un plāna izstrādē iesaistīti speciālisti:
Ināra Groce – projekta vadītāja, attīstības plānošanas eksperte no personu apvienības SIA “Konsorts” un SIA “AC konsultācijas”;
Kristīne Vībane – eksperte sociālās un veselības aprūpes jomā no personu apvienības SIA “Konsorts” un SIA “AC konsultācijas”;
Kaspars Timofejevs – eksperts uzņēmējdarbības un inženiertehniskās infrastruktūras jomās no personu apvienības SIA “Konsorts” un SIA “AC konsultācijas”;
Inguna Tomsone – eksperts kultūras un sporta jomā no personu apvienības SIA “Konsorts” un SIA “AC konsultācijas”;
Artūrs Caune – eksperts mobilitātes jomā no personu apvienības SIA “Konsorts” un SIA “AC konsultācijas”;
Sergejs Gemma – Zemgales Plānošanas reģiona teritorijas plānotājs.
