“Šeit var redzēt daļu no ekspozīcijas, kas bija Kurzemes Provinces muzejā vēl tad, kad tā ēka, kas atradās gandrīz iepretī tagadējam pilsētas kultūras namam (Uzvaras ielā, Driksas tuvumā), vēl nebija sagrauta,” stāstījumu par šodien pulksten 15 atklājamo izstādi “Kurzemes Provinces muzejam 200 gadu” sāk Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
Un muzeja direktores balsī var saklausīt īpašu lepnuma pieskaņu, jo mūsu muzejs ir tiešs Kurzemes Provinces muzeja (KPM) tradīciju turpinātājs. Un kā lai nelepojas, ja tas bija otrais muzejs tagadējās Latvijas teritorijā (un pirmais ārpus Rīgas, nākamais aiz Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja). Tiesa, tagadējais Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ir pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” pārziņā, bet KPM 1818. gadā dibināja privāta organizācija – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, un tai tika dāvinātas dažādas senlietu, dokumentu un mākslas darbu kolekcijas, kas laika gaitā tika iekļautas muzeja krājumā.
KPM, jāatzīst, bija baltvācu, nevis latviešu veidots muzejs, un tāpēc kopš 1935. gada par Latvijas vadoni kļuvušā Kārļa Ulmaņa visai nedraudzīgā attieksme pret baltvāciešiem sekmēja to, ka Latvijas Valsts arhīvam tika uzdots savā pārziņā ņemt visus dokumentus un norakstus, kas līdz tam glabājās KPM un Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā. “No vienas puses, tas bija nedraudzīgs akts,” turpina G.Grase, “taču jāņem vērā laime nelaimē – ja visi materiāli būtu palikuši Jelgavā, tie 1944. gada vācu un padomju armijas kaujās par mūsu pilsētu būtu gājuši bojā.”
Vēl nozīmīga bija 1939. gadā īstenotā baltvācu repatriācija. Tad Latvijā tika izveidota īpaša komisija, kas lūkoja, ko drīkst un ko nedrīkst izvest uz Vāciju. Šeit palika lietas, kas vairāk vai mazāk bija saistītas ar Latvijas vēsturi. “Latvijā palika ļoti nozīmīgā un plašā arheoloģijas kolekcija, kas tika veidota, pateicoties Dobeles mācītājam Augustam Bīlenšteinam. 1868. gadā ar viņa pūlēm tika iekārtota izstāde, kurā parādīta arī bagātīgā arheoloģijas kolekcija. No tās plašāka publika pirmo reizi varēja secināt, ka šajā teritorijā dzīvojuši un dzīvo ne tikai vācieši un vēl kādi cittautieši, bet arī latvieši. Tieši A.Bīlenšteins bija tas, kurš uzsāka ļoti plašu senlietu kolekcionēšanu un apzināšanu. Tāpat ļoti vērtīga ir arī seno monētu ekspozīcija.
20. gadsimta 30. gados notika diezgan plašas un vētrainas diskusijas par to, ko drīkst un ko nedrīkst izvest uz Vāciju – galu galā tā taču bija privāta kolekcija. Visvairāk gribēja izvest gleznas. 1939. gadā, izmantojot vāciešu repatriēšanos, K.Ulmanis KPM nacionalizēja un faktiski slēdza, materiālus (tiesa, ne visu kolekciju, bilst G.Grase) nododot Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Pēc tam vairs nekur Latvijā vienkopus KPM kolekcija nav parādījusies. 1940. gadā notika vēl viena nacionalizācija, un KPM materiāli tika izmētāti pa trim muzejiem – Vēstures muzeju, Rīgas Vēstures un kuģniecības, kā arī Mākslas muzeju. Grāmatas tika nodotas tagadējai Latvijas Universitātes akadēmiskajai bibliotēkai. Kļuvis zināms, ka Literatūras un mūzikas muzejā nokļuvušas divas vēstules, ko Gēte savulaik sūtījis hercogienei Dorotejai. “Kur tās palikušas, neviens nezina līdz pat šai dienai,” konstatē G.Grase. Praktiski visa kolekcija tika izmētāta pa plašo pasauli. Liela daļa nonāca Poznaņā, kas toreiz bija Vācijas (tagad – Polijas) pilsēta. “Kurzemes Provinces muzeja 200 gadu jubilejas izstādes gatavošanas laikā atklājās daudzi fakti, kas līdz šim nebija zināmi. Piemēram, tikai pirms mēneša uzzinājām, ka Toruņas Universitātes bibliotēkā Polijā glabājas apmēram astoņi simti grāmatu, kurās iespiests Kurzemes Provinces muzeja zīmogs,” turpina G.Grase. Kā tās tur nokļuvušas, Ģ.Eliasa Jelgavas muzeja speciālistiem pagaidām vēl nav izdevies noskaidrot.
Labāka sadarbība izveidojusies ar Poznaņas muzeju, ar ko noslēgts sadarbības līgums. “Un 25 no turienes atvestās gleznas veido šīs izstādes kodolu,” priecājas G.Grase. Sevišķu uzmanību Jelgavas muzeja direktore aicina pievērst lietuviešu izcelsmes gleznotāja Vincenta Sakauska gleznai “Kapitulācija pie Vilburgas”, kas līdz izstādīšanai šajā ekspozīcijā nogājusi garu restaurācijas ceļu – sākumā pat nav bijis iespējams konstatēt, kas slēpjas aiz virspusējā attēla. Te nu par pūlēm jāpateicas mūsu muzeja speciālistiem.
Iecere veidot 200 gadu jubilejas izstādi radusies pirms desmit gadiem, kad notika KPM 190 gadu jubilejai veltīta konference.
