«Zemgales Komunists» 1958. gada 8. aprīlī Vircavas sultāns Aiz vecā Vircavas parka atrodas maza mājiņa.
«Zemgales Komunists» 1958. gada 8. aprīlī
Vircavas sultāns
Aiz vecā Vircavas parka atrodas maza mājiņa. Pa sniegu uz vistu fermu rīta tumsiņā no tās aiziet sieviete. Uzaust gaisma, un pagalmā iziet pulciņš bērnu. Tikai mājas saimnieka istabā ir klusums skroderis atpūšas. Pie viņa cilvēki sāk ierasties tikai priekšpusdienā. Apkārtējie spriež, kas nekait skroderim pats tāds meistars, sieva vistu fermā…
Jā, labi viņš šuj, bet…
Sievai par visu to ir pavisam citas domas. Lai kā viņa pūlējās, tomēr nevarēja aizmirst to vienu nakti…
Bērni gulēja cietā miegā, viņa, pabeigusi lasīt, nodzēsa gaismu. Ārā puteņoja. Bet tad viņa juta, ka pie ārdurvīm kāds klauvē.
Laikam dēls būs pārradies, viņai iešāvās galvā doma. Nesen taču bija rakstījis, lai gaidot.
Balss aiz durvīm nebija dēla.
No ciema padomes! teica klauvētājs. Viņš aicināja sievieti tūliņ ierasties ciema padomē.
Nelabas nojautas sagrāba viņas sirdi. Un tād mātei parādīja telegrammu: «Jūsu dēls Osvalds miris…».
Kad viņa atguva samaņu, visapkārt bija daudzi ciema iedzīvotāji. Tikai vīra nekur neredzēja.
Viņš atkal nakšņo pie Hildas, teica kāda, bet skrodera sieva jau pati to zināja neba pirmā nakts, ko viņš pie svešu sievām vada…
Nu būs par vienu mazāk, rītā uzzinājis par dēla nāvi, mierīgi noteica skroderis.
