«Zemgales Komunists» 1948. gada 23. maijā Mums raksta Braucu caur Zaļeniekiem un ieeju veikalā.
«Zemgales Komunists» 1948. gada 23. maijā
Mums raksta
Braucu caur Zaļeniekiem un ieeju veikalā. Veikals glīti iekārtots. Netrūkst arī preču. Man vajag pakavu naglas, bet tās nevaru dabūt. Saņemu īsu un asu atbildi: «Pakavu naglas var dabūt tikai biedri.» Tāds esot valdes rīkojums. Apvaicājos, kādēļ tad citur pārdodot.
Ejiet citur, citur jūs dabūsiet, norūc veikalniece.
Neko darīt, aizeju nenopircis. Ceļā satieku pazīstamu onkulīti, kas iet uz veikalu iepirkties. Lūdzu viņam, jo viņam ir patērētāju biedrības grāmatiņa, lai paņem man pakavu naglas zirga kājas apkalšanai.
Bet veikalniece arī onkulītim asi pasaka:
Jums nav zirga, kur jūs naglas liksiet.
Tā nu man vajadzēja braukt ar nekaltu zirgu.
Darba zemnieks Krūmiņš
«Zemgales Komunists» 1958. gada 23. maijā
Spēcīgi tērauda kumeļi, kāpurķēdēm klaudzinot, droši virzās gar Ozolnieku skolas augļu dārzu. Traktori nevelk spožos lemešus un negriež smaržīgos zemes vālus šoreiz piekabē ir varens grāvju arkls, kas aiz sevis atstāj taisnu, spēcīgu novedgrāvi. Visi priecājas par šo nepārspējamo tehniku un ūdeni, ko tagad no slapjiem laukiem kā māte bērnus savā «aizbildniecībā» paņem jaunizraktais grāvis.
