Par čaklu darbu – laba atpūta
«Jaukiem notikumiem bagātas atpūtas dienas šogad aizrit Jelgavas cukurfabrikas čaklajai darba saimei. Tās locekļi jūnijā jau izbraukuši vairākās ekskursijās,» stāsta «Darba Uzvara». «Uzņēmuma komjaunieši apskatīja Kauņu. Cita dalībnieku grupa iepazinās ar Daugavpils lielās ķīmijas uzņēmumu darbu. Daļa cukura ražotāju iecienījuši Rīgas jūrmalu, un vairākkārt jau atpūtas dienas kolektīvi pavadījuši kāpās. Uzņēmuma arodbiedrības komiteja līdz šim strādniekiem un kalpotājiem izsniegusi 12 ceļazīmes uz sanatorijām un 23 – uz atpūtas namiem.
Jūlija sākumā iecerēts doties uz Ļeņingradu. Šīs ekskursijas dalībnieki vēl nav zināmi, tos noskaidros fabrikas fizkultūriešu vasaras spartakiāde. Brauciens uz revolūcijas šūpuli būs uzņēmuma administrācijas un arodbiedrības komitejas balva labākajai maiņai, sporta sacensību uzvarētājai.»
Klausieties manos vārdos, neskatieties uz darbiem
«No baptistu draudzes aizgāju jau pirms vairākiem gadiem. Lasītājs droši vien brīnīsies, kā es,» laikrakstam stāsta «Darba Uzvaras» cienītājs Z.Lukševics no A.Upīša (tagad Mātera) ielas 54 – 2, «ieguvis augstāko izglītību, kļuvu par sektas locekli.»
«Īsi pirms studiju beigšanas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā iepazinos ar ticīgu meiteni, kas vēlāk kļuva mana dzīvesbiedre. Sāku iet līdzi uz baznīcu, jo nekā slikta nesaskatīju, patika klausīties ērģeļu mūziku un kora dziesmas. Draudzes locekļi man izrādīja lielu uzmanību, pakāpeniski sāku arī pats dziedāt korī un beidzot iekļāvos draudzē. Draudzes dzīvojamā ēkā dabūju arī dzīvokli. Ar visu sākumā biju apmierināts, bet, dzīvodams starp sektantiem, sāku tos iepazīt tuvāk.
Draudzes sludinātājs Kārlis Lasmanis svētrunās bieži mīl atgādināt populāro teicienu – nekrājiet mantu, ko kodes un rūsa maitā. Bet ko dara sludinātājs un citas sektas amatpersonas?
Tie rīkojas pēc principa – klausieties manos vārdos un neskatieties uz darbiem. Pārceļoties uz dzīvi Jelgavā, sludinātāja Lasmaņa ģimene, kurā ir tikai divi cilvēki, atbrauca ar tik bagātīgu kravu, ka trīsistabu dzīvoklis izrādījās daudz par šauru, un mani piespieda atteikties no šķūņa un stūrīša palīgtelpā. Priekšā visām durvīm tūdaļ arī parādījās pamatīgas piekarināmās atslēgas.» ◆
