«Zemgales Komūnists» 1945. gada 18. septembrī
Finanču plānu – asenizācijai, pirtīm un soliņiem
«Latvijas PSR Augstākā Padome, pieņemot republikas budžetu 1945. gadam, aicināja latviešu tautu ar divkāršotu spēku stāties darbā, lai reālizētu lielos plānus, ko izteic budžeta skaitļi. Padomju Latvijas piecu gadu pastāvēšanas dienā darba ļaudis vēstulē biedram Staļinam solījās pielikt visus spēkus un zināšanas, lai likvidētu fašistu nodarītos postījumus un atjaunotu mūsu tautsaimniecību,» atgādina «Zemgales Komūnists».
«Republikas budžetā Jelgavas pilsētai atvēlēti 11,9 miljoni rubļu,» turpina laikraksts. «Partija un valdība, nododot šo sumu Jelgavas darba ļaudīm, domājusi par to dzīves apstākļu uzlabošanu, kādos nonākuši jelgavnieki pēc fašistu padzīšanas, kas pilsētu pilnīgi nodedzināja.
Jelgavas darba ļaudis daudz darījuši savas pilsētas labierīcību atjaunošanai un uzlabošanai. Ja minēsim neskaitāmos svētdienniekus pilsētas ielu attīrīšanai no gruvežiem, brīvprātīgos simts darba stundu nostrādāšanā pie sagruvušo māju nojaukšanas un ķieģeļu attīrīšanas darbiem, kas ir tikai daļa no tā pašaizliedzīgā darba, ko jelgavnieki veikuši līdz šim, tad redzam, ka jelgavnieki patiesi izprot padomju varas aicinājumus un kā patiesi patrioti tos arī izpilda. Atvēlot 11,9 miljonu rubļu valsts līdzekļu, partija un valdība norādījusi izlietot tos pēc valdības nosprausta plāna, un ja šī suma tiešām būtu reālizēta, tad jūtami būtu uzlabojušies uzņēmumu un strādnieku dzīves apstākļi.
Savā 12. septembra sēdē Jelgavas pilsētas izpildkomiteja, apskatījusi finanču plāna pildīšanos, konstatējusi, ka tieši budžeta izdevumu daļa netiek reālizēta. No plānā paredzētās budžeta sumas uz š.g. 1. septembri vajadzēja reālizēt 66,7 procenti, bet reālizēts tikai kopā par 36,9 procentiem.
Lai neteiktu, ka atsevišķas pilsētas nodaļas un viņu darbinieki nodevušies pilnīgai bezdarbībai, tad kā gan izskaidrot tādu stāvokli, ka komūnālsaimniecības daļa ne kapeikas nav izlietojusi asenizācijai, ne kapeikas nav izlietotas pilsētas pirtīm, tāpat arī pilsētas apgaismošanai. Vai tiešām šodien pilsētas asenizācija, pirtis un pilsētas apgaismošana atrastos uz tādas pakāpes, kas neprasītu valsts līdzekļu ieguldījumu? Taisni otrādi. Kaut vai pilsētas apgaismošanu ņemot, redzam, ka neviena iela nav sagatavota apgaismošanai.
Skolās vēl šodien Jelgavas bērni paši nes soliņus, kur apsēsties, jo nav skolas solu, bet līdzekļi šīm vajadzībām netiek izlietoti.» ◆
Sagatavoja Uldis VeilandsIzmantota LNB kolekcija www.periodika.lv
