1937. gada 13. septembrī
«Citi laiki, citas parašas»Latvijas Valsts prezidents Dr.K.Ulmanis 1937. gada 12. septembrī viesojies tautas rīkotajos Vienības svētkos Bērzmuižā (tagadējā Bērzē – red.), vēsta «Zemgales Balss».«Ja jums, jaunie puiši un meitenes, liktu klases izslaucīt un ūdeni sanest un visus citus darbus padarīt! Jūs domājat, ka mums kāds bija, kas pienesa ūdeni, ko muti nomazgāt, vai bija kāds, kas to aiznesa. Pašiem uz dīķi bija jāiet. Tagad jau ir citi laiki, citas parašas. Bet toreizējām bija arī savs labums. Par sliktu nebija ne tā muguras izlocīšana, ne tā roku pastaipīšana.Tā izaudzināja atziņu, ka pašam par sevi jāgādā, ka nevar gaidīt uz citiem, neprasīt, lai citi tevi apkalpo,» laikraksts citē Vadoņa lielo runu laukumā pie Bērzmuižas vecās skolas, tur, kur «tuvākajā nākotnē pacelsies Zemgales gaismas pils – Bērzmuižas jaunā paraugskola.»Izstādi apmeklējusi piektā daļa miljonaApkopoti pirmie dati par nule noslēgušos lielo Zemgales apgabala izstādi. «Izstādes direktors agr. V.Skubiņš aprādīja, ka izstādi apmeklējuši pāri par 200 000 cilvēku, neskaitot vairākus tūkstošus izstādes un izstādītāju darbinieku, kas izstādē ieradās no jauna katru dienu. Galīgais izstādes apmeklētāju skaits noskaidrosies pēc ziņu sakopošanas par dzelzceļu stacijās pārdotajām ieejas biļetēm, kas nav ieskaitītas pašā izstādē pārdoto biļešu skaitā. Izstādi apmeklējušas 596 ekskursijas ar 24 430 dalībniekiem. Izstādi apskatījuši arī pāri par 500 ārzemnieku,» vēsta laikraksts.Jelgava top skaista un latviska«Diagramma rāda Jelgavas iedzīvotāju skaita pārmaiņas 40 gados, t.i. no 1897. līdz 1935. gadam. Šai laikā latviešu skaits pieaudzis no 45,7 uz 78,9 proc. no iedzīvotāju kopskaita, vācu samazinājies no 27,7 uz 6,8 proc, krievu no 12,1 uz 4,2 proc., žīdu no 9,1 uz 6 proc.,» Zemgales apgabala izstādē vēroto uzskaita «Zemgales Balss».«Schēmas rāda pašvaldības rosību ielu segu uzlabošanā. Kopš 1934. g. 15. maija asfaltētas Pils, Kalpaka un Stacijas ielas un Zemgales prospekts – tās ir pirmās asfaltētās ielas Jelgavā. Zviedru kaltie akmeņi nāk nekalto vietā, un arī pilsētas nomalēs pamazām rodas ielas ar akmeņu segu. Pēc 10 gadiem visas galvenās ielas būs asfaltētas vai klātas kaltajiem akmeņiem, bet nomalēs stiepsies šosētas vai grantētas ielas. Pilsētas kanalizācijas tīklam pieslēgts viss pilsētas centrs līdz Zvejnieku, Kazarmju, Kungu, Julianas un Strēlnieku ielām.» Izmantota LNB kolekcija periodika.lv
