Prezidents novērtē filmu «Zvejnieka dēls», drīz to redzēs arī tauta
«Sabiedrisko lieta ministrija vakar kinoteātrī «Splendid Palasā» bija rīkojusi jaunās latviešu skaņu lielfilmas «Zvejnieka dēls» pirmskati lūgtiem viesiem. Izrādi ar savu klātbūtni pagodināja Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis, valdības locekļi, ārvalstu diplomātiskie pārstāvji un organizāciju pārstāvji. Izrādē bija ieradušies vairāk kā 1200 personu, kas filmas noslēgumā izteica savu atzinību jūsmīgiem aplausiem.
Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis, latviešu filmas pirmskatei noslēdzoties, filmas ražotājiem un Sabiedrisko lietu ministrijas augstākiem darbiniekiem teica: «Strādāts ir nevien stundām, bet arī ar sirdīm. Mums filma patika. Cerēsim, ka arī publikai tā patiks.» Atzinīgus vārdus Prezidents veltīja arī filmas režisoram V.Lapeniekam, novēlot labākās sekmes un panākumus turpmākā darbā.»
«Zemgales Balss» ziņo, ka «29. janvārī filmu sāks izrādīt Jelgavā, Pils teātrī. Seansu sākums plkst.17.30. Šo filmu ieteicams redzēt arī plašākām lauku iedzīvotāju aprindām. Sīkākas ziņas būs lasāmas paziņojumos, kādus izliks pagastos, pienotavās un citur».
Vai otrs pasaules karš jau sācies?
«Pēc Šveices preses aģentūras ziņām 70 proc. no visas cilvēces jau karo,» konstatē «Zemgales Balss». «Vācijā, kuras platība kopā ar okupētiem apgabaliem, sniedzas pie 900.000 kvadrātkilometriem un kuras iedzīvotāju skaits sasniedzis 109 miljonus, karo ar Britanijas un Francijas impērijām, kuru apjomi kopā ar kolonijām sniedzas pie 58 milj. kvadrātkilometriem un 653 miljoniem iedzīvotāju. Padomju Krievija ar 21 milj. kvadrātkilometriem platības un 165 milj. iedzīvotāju atrodas konfliktā ar Somiju, kuras platība ir 388,217 kv. km un iedzīvotāju skaits 3,7 miljoni, Japāna ar Mandžuko (platība 2.094.967 kv.km, bet iedzīvotāju skaits 127 miljoni) karo ar Ķīnu (7 milj. kv. km platība un 444 miljonu iedzīvotāju). Miers valda tikai starp 613 miljoniem iedzīvotāju un 54 milj. kv. km.»
Vilcieniem Vācijā nav sarakstu
«Patreiz Vācijā apgrozībā ir vairs tikai 60 proc. no vilcieniem, kas bija paredzēti kara sākumā. Sals, kas nemaz nedomā atlaisties, rada sastrēgumus un vilcieni pienāk ar 5 un vairāk stundu nokavēšanos. Ierobežoti Vācijā tagad arī tie vilcieni, kas pārsvieda lielas strādnieku masas pēc vajadzības no vienas vietas uz otru. Vācijā nav vairs vilcienu saraksti. Tikai stacijās var uzzināt vilciena atiešanas laiku. Stacijās redzami neparasti skati kā kādreiz bēgļu laikos. Braucēji turpat stacijās pārnakšņo un stundām ilgi gaida brīdi, kad varēs tikt kādā vilcienā,» vēsta laikraksts.
Jelgavā slidenas ietnes
«Ir daudz Jelgavā apzinīgu sētnieku, kuri apledojušās ietves apkaisa smiltīm un tā dažu labu jelgavnieku pasargā no krišanas. Bet netrūkst arī tādu, kuri ietves apkaisa pavirši vai arī to nedara nemaz. Tā starp citu Viestura ielā gar žīdu slimnīcu jau notikuši vairāki krišanas gadījumi. Vai šīs slimnīcas vadītāji tā cer iegūt vairāk slimnieku?» jautā «Zemgales Balss».
Savukārt «jelgavniece Emilija Kliedere no Vidvuda ielas 2, ejot ap Domes ielu, pretim pilsētas valdes namam paslīdot kājai pēkšņi kritusi uz slidenā trotuāra. Kad Kliedere gribējusi piecelties, viņa sajutusi vienā kājā stipras sāpes. Cietušā ar ātro palīdzību nogādāta Jelgavas pilsētas slimnīcā. Tur konstatēts, ka Kliederei lauzta kāja». ◆
Sagatavoja Uldis Veilands
Izmantota LNB kolekcija
periodika.lv
