Baznīca latviešiem – ne uz ilgu laiku
«Senā Zemgales katedrāle – Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca – tagad atvērusi savas durvis tās īsto cēlāju pēcnācējiem, un – līdz ar nacionālās taisnības uzvaru visās mūsu tautas vienības valsts sabiedriskās dzīves nozarēs – kļuvusi par latviešu dievnamu, kas turpmāk kalpos visplašākai Jelgavas sabiedrībai,» līdz ar jelgavniekiem priecājās «Zemgales Balss», nenojaušot, kāds jau pavisam drīz būs baznīcas turpmākais liktenis.
«Šī baznīca jau vairākus gadsimtus glabā atmiņas par lieliem vēsturiskiem notikumiem, kas saistās gan ar Zemgali un Kurzemi, gan arī – visu Latvijas valsti.
Tās altāra priekšā stāvējuši daudzi vīri, kuru vārdi rakstīti mūsu zemes likteņu grāmatās. Tur redzam – Kurzemes hercogistes dibinātāju Gothardu Ketleri, zemnieku aizstāvi, lielkungu Jēkabu, kas centās visiem spēkiem celt Kurzemes labklājību un latviešu ļaužu turību. Šiem diviem pievienojas pazīstamie Sv.Trīsvienības baznīcas mācītāji – garīgo rakstu un pirmās latviešu sprediķu grāmatas autors Mancelis, superintendents P.Einhorns un c.
Vēlāk – krievu valdības laikā baznīcā nostiprinājās vācu gars, un, kopš vācu okupācijas laika, tā, diemžēl, ilgus gadus kalpoja tikai šaurām grupu interesēm, jo latviešu dievkalpojumi tanī vairs nenotika.
Tikai tad, kad, pateicoties Valsts un Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa gādībai – Jelgavas sabiedriskā dzīve guva jaunu spraigumu – un līdz ar Lauksaimniecības kameras un Lauksaimniecības akadēmijas ienākšanu Viestura piemiņas pilī – pieauga arī Zemgales metropoles nozīme un svars mūsu valstī – Sv.Trīsvienības baznīcā atkal atskanēja skaidra latviešu valoda, un jau pirmo dievkalpojumu pagodināja ar savu ierašanos arī mūsu zemes Raženais Saimnieks un Tautas Vadonis.
Vāciešiem no mūsu valsts uz visiem laikiem aizejot – Sv.Trīsvienības baznīcā ieiet pirmā latviešu draudze, kuras priekšgalā atrodas Jelgavas izcilākie sabiedriskie darbinieki un valsts un pašvaldības iestāžu vadītāji. Par jaundibinātās draudzes mācītāju izraudzīts un iecelts mācītājs Arnolds Lūsis, dzimis 1908. gadā 30. decembrī. Beidzis Rīgas pilsētas angļu (1.) ģimnāziju un 1934. gadā Latvijas universitātē teoloģijas fakultāti, kur studiju laikā ieguvis godalgu par sacensības darbu «Pontija Pilatus loma Jēzus notiesāšanā»».
Uz «Zvejnieka dēlu» – 20 tūkstoši
«Vakar pēdējo dienu Jelgavā, Pils teātrī demonstrēja Sabiedrisko lietu ministrijas filmu «Zvejnieka dēls». Daudz jelgavnieku vakar steidzās sumināt filmas autoru rakstnieku Vili Lāci un galvenās lomas tēlotāju Ņinu Melnbārdi, kas bija apsolījuši pēdējā izrādes dienā ierasties Jelgavā. Neparedzētu apstākļu dēļ viņi tomēr nevarēja ierasties.
Divās nedēļās, kamēr «Zvejnieka dēlu» demonstrē Jelgavā, filmu noskatījušies pāri par 20.000 cilvēku. Skatītāju vairums bijuši jelgavnieki, bet to vidū bijusi laba daļa arī Jelgavas apkārtējo pagastu iedzīvotāji,» vēstī laikraksts. ◆
Sagatavoja Uldis Veilands
Izmantota LNB kolekcija
periodika.lv
