Jelgavā viesosies ārlietu ministrs
«Šovakar Jelgavā ieradīsies ārlietu ministrs V.MUNTERS un pl. 19 Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas aulā akadēmiskai saimei un lūgtiem viesiem runās par dažādiem ārpolitiskiem un iekšpolitiskiem jautājumiem,» ziņo «Zemgales Balss».
Autoritārās varas spēks
«Autoritārās varas režīma gadi ir devuši jaunu mirdzumu senam vārdam talka,» «Zemgales Balss» slejās priecājas raksta autors Alfrēds Kvālis. «Ja agrāk skatījāmies un stāvējām savrup no šī vārda, tad tagad tai pieķeramies kā svētai izdarībai un pat nesam uz visas tautas plāksni. Tā pārnesta lieta dod labumu ne vien pašiem pārnesējiem, darba darītājiem, bet vēl vairāk. Tā dod labumu visas valsts stiprumam, sagaidīt rītdienu un būt neatkarīgiem no ārējiem saimnieciskiem apstākļiem. Nav tālu jāskata tas laiks, kad lauku sētas pildījās ar jautru talcinieku čalām un vārdam talka nāca līdz zelta labskanīgums par senu latviešu parašu, ko kopušas viena paaudze aiz otras, gan individuāli savas sētas apjomā, gan arī plašāk – visa pagasta robežās. Pie pēdējā veida varētu pieskaitīt tā saucamos pagasta kopīgos darbus, kur darba rokas izkārtotas pēc katras saimniecības lieluma, piemēram, grants vešana uz kopīgi uzturamiem ceļiem, sabiedrisku ēku būvēm, kā: pagasta, biedrību, baznīcu u.t.t. Šī paraša, kur pagasta veicamos darbos talkā nāk pašu ļaudis, nav zudusi šobaltdien, kaut gan, pa lielākai daļai, mainījusi tikai savu ārējo izdarību. Un mainījusi to tā, ka darba rokas atvieto nauda, protams, nolikta taisnīgā sadalījumā. Cita lieta jau ar atsevišķām saimniecībām. No tām talkas izspieda mašīnu spēks un no ārienes pieņemti algotņi. Kā redzams, latvietis, ticis pie turības, mīlējis palikt arī neatkarīgs no pārējiem.»
Vilis Plūdonis laikabiedru atmiņās
«Cilvēkā īsto seju redz tikai tad, kad viņš aizgājis mūžībā,» – teica virsmācītājs J.Ķullītis vakar Hercoga Pētera ģimnāzijas zālē, atklājot lielajam dzejniekam veltīto draudzes vakaru. «Viņš bija liels ne tikai ar savām dzejas dāvanām, bet liels arī ticībā.» Ģimnāzijas literatūras skolotāja V.Fernase referēja par tematu: «Mūžības ieskaņas Plūdoņa darbos», raksturodama dzejnieku kā patiesības cīnītāju un nākotnes paudēju. Kā reliģiozs cilvēks viņš bieži piegriezies domām par nāvi un reliģiju. Plūdonis bija himnas dzejnieks, izteikdams savā dzejā latvju Vadoņa un tautas varenību un slavu.Ģimnāzijas audzēkne L.Jarošuna deklamēja populāro Plūdoņa dzejdarbu «Rekviems». 15. maija pamatskolas pārzinis J.Trans runāja par personīgām atmiņām, kad jaunības gados viņiem dzīves gaitas ritējušas līdztekus. Referents iepazinies ar Plūdoni 1887. gadā – kā mazu puisīti atpakaļ sasukātiem matiem un zilām, mirdzošām acīm. Jau pirmajos skolas gados viņš daudzināts kā domrakstu lielmeistars, kura darbi vērtēti ar «5». Plūdoņa pirmais dzeju krājums «Pirmie akordi» iznācis Jelgavā L.Neimaņa apgādā.Koncerta daļā piedalījās dziedoņi: A.Obšteins, M.Mediņa un vijolists J.Stepe,» ziņo laikraksts. ◆
Sagatavoja Uldis Veilands
Izmantota LNB kolekcija
periodika.lv
