Viļa Plūdoņa atceres vakars
«Tēvzemes balvas laureāta dzejnieka Viļa Plūdoņa piemiņai (dzejnieks mira 1940. gada 15. janvārī – red.) veltītais vakars Latviešu biedrības zālē vakar bija pulcinājis daudz apmeklētāju,» raksta «Zemgales Balss». «Starp viesiem bija Jelgavas pilsētas vecākais Kr.Frickauss, apriņķa priekšnieks Ž.Stiebris, LLK zemkopības nod. vad. V.Mežvēvers, Jelgavas inteliģence, skolu jaunatne. Skatuves paaugstinājumā starp lauru kokiem bija novietota nelaiķa ģīmetne, bet tai abās pusēs lieli valsts karogi.
Dažas minūtes pēc pl.19 zālē ieradās Latviešu b-bas priekšnieka A.Lauka pavadībā nelaiķa dzejnieka dzīves biedre ar 2 meitām un jaunāko dēlu. Dzejnieka ģimenes locekļiem pie ieejas zālē pasniedza sārtus rožu ziedus.
Vakaru atklāja Latviešu b-bas priekšnieks A.Lauks ar īsu uzrunu, pēc kam klātesošie godināja dzejnieka piemiņu ar piecelšanos. Izsmeļošu referātu par Plūdoņa dzīvi un darbiem nolasīja prof. Dr. L.Bērziņš. Starp citu profesors teica: «Nav sen tā diena, kad, ziemeļa vējiem pūšot un puteņiem aurojot, no Rīgas izvadīja vīru, kas ar saviem darbiem mums visiem bija tuvs un mīļš. Divi vīri viens aiz otra, kas bija saņēmuši tēvzemes augstāko balvu – lauru vaiņagu, drīzi saņēma skuju vaiņagu. Tie bija Plūdonis un Virza. Abi formas virtuozi, dzejas lielmeistari.»
Profesors beidzis plašo referātu ar vārdiem: «Plūdoņa dzeja paliks nākamām paaudzēm un sevišķi tiks godāta mūsu mīļajā, zaļajā Zemgalē,» vēstī laikraksts.
Mācīsimies novērtēt sporta sacensības
«Tas, kā mūsu tautas Vadonis piegriež izcilu vērību latvju sportam, ir sens un nenoliedzams fakts. Viņš to aizvien atbalstījis gan materiāli, gan arī morāliski, bet savu vislielāko atzinību latvju sportam tas pierādījis nupat, valsts Atjaunošanas svētkos, piešķirot Tēvzemes balvu latvju un pasaules soļošanas dižmeistaram Jānim Dāliņam. Šī Tēvzemes balva, ko piešķir par augstākajiem un dižākajiem nopelniem valsts labā, šoreiz piešķirta sportam, kas popularizējis Latvijas vārdu visā pasaulē,» atzīmē laikraksts.
«Kādu atzinību mēs jelgavnieki esam veltījuši mūsu sportistiem?
Līdz šim visai maz esam pratuši pareizi novērtēt sportistus un viņu sacensības, bet mācīsimies un centīsimies to darīt turpmāk. Sportists neprasa, kas viņam būs par viņa cīņām sporta laukumā, viņš nemeklē un ar to ari negūst nekādus pašlabumus. Viņš nav arī slavas un rekordu vergs, bet viņam tomēr ir patīkami un pat nepieciešami, ja viņu vēro un atzinīgi uzmudina. Cik daudz vairāk viņš var sniegt, ja šim sniegumam seko un veltī dažus uzmudinošus aplausus. Ir milzīgi liela starpība sacensties vienalga kādā sporta veidā (jo sacensība ir dabīgā sporta līdzgaitniece) simtu un pat tūkstošu skatītāju klātbūtnē. Kāds enerģijas pieplūdums rodas, ja cīņu vēro simti un tūkstoši, un cik daudz reiz iznīcinoši ir, ja šai pašai cīņai seko tikai daži desmiti vērotāju. Mācīsimies no mūsu kaimiņiem igauņiem un skandināviem, kur ikvienā sporta sacensībā ierodas vairāki tūkstoši skatītāju, tādējādi paceļot cīņas spraigumu.» ◆
Sagatavoja Uldis Veilands
Izmantota LNB
kolekcija periodika.lv
