Studiju noslēguma darbus vakar aizstāvēja pēdējie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) šā gada absolventi. «Diplomus par augstāko izglītību visos studiju līmeņos saņems 1271 studenti, kas ir par 189 mazāk nekā pērn, jo daudzi pamet mācības finansiālu apsvērumu dēļ,» skaidro LLU Studiju daļas vadītāja Rasma Millere. Augstskola šogad var lepoties ar astoņiem absolventiem, kuri studijas beidz ar izcilību. Datus par labākajiem apkopo kopš 2000. gada – tik liels skaits izcilnieku šajā periodā LLU nav bijis. Jūnijā augstskolas telpas pametīs arī pirmie studiju programmas «Sabiedrības pārvalde» pilna laika vienpadsmit absolventi. «Ziņas» jautā, kādu nākotni darba tirgū sev redz jaunie speciālisti.
Kārlis Veitmans (22)Kārlis ir dzimis jelgavnieks un kokapstrādes inženieris otrajā paaudzē. Ģimenes tradīcija bija noteicošā, pēc vidusskolas stājoties Meža fakultātē. Prakses laikā Kārlim piedāvāts darbs, taču pagaidām viņš vēl nestrādās, bet, vecāku materiāli atbalstīts, studēs maģistrantūrā. Kārlis plāno iesaistīties ERASMUS apmaiņas programmā un kādu laiku studēt Somijā. Tā arī apgūt angļu valodu, kuras prasme ir svarīga darba tirgū Latvijā. Darbā uz ārzemēm Kārlis nebraukšot. Pēc maģistra grāda iegūšanas viņš gribētu strādāt kādā lielā uzņēmumā, piemēram, «Latvijas finieris» vai «Latvijas valsts meži», bet perspektīvā dibināt savu uzņēmumu. Viņš atzīst, ka var nākties vispirms strādāt mazāk kvalificētu darbu un profesionālo karjeru sākt no zemākā pakāpiena. Agnese Sarma-Šķestere (24)Vasaru Agnese vēlas pavadīt ar savu deviņus mēnešus veco dēliņu, taču jau rudens pusē gatava sākt darba gaitas. «Vēl nezinu, kur varētu strādāt. Protams, labāk, ja darbs būtu profesijā, bet, ja vajadzēs, strādāšu arī citā jomā,» teic Lauku inženieru fakultātes būvniecības specialitātes topošā absolvente. «Lai kļūtu par sertificētu inženieri, nozarē jānostrādā vairāki gadi,» skaidro meitene. Praktiskas iemaņas Agnesei ir, jo praktizēšanās uzņēmumos ir obligāta studiju sastāvdaļa. «Strādājot daudz ko mācījos no jauna, jo iekārtas augstskolā ir novecojušas,» saka studente. Par pozitīvu pieredzi viņa sauc iesaistīšanos studējošo organizācijās, tāpēc var strādāt arī ar profesiju nesaistītu darbu.Oskars Kļaviņš (22)«Esmu saņēmis darba piedāvājumu pilsētā, taču uzskatu, ka mana vieta ir laukos,» saka Tehniskās fakultātes absolvents Oskars. Viņa vecāku mājas «Celmiņi» ir Viesītes novadā. Tajā esot 46 govis, tiek ražots piens. «Manuprāt, šis bizness ir stabilāks nekā laukkopība, kur ir lielāka atkarība no laika apstākļiem,» vērtē Oskars. Viņš ieguvis autotransporta inženiera kvalifikāciju, tagad nolēmis studēt maģistrantūrā lauksaimniecības tehniku. Akadēmiskais grāds noderēs, «Celmiņiem» pretendējot uz ES projektu līdzekļiem. «No 150 «mehiem», kas pirmajā kursā sākām studijas, līdz bakalaura diplomam esam nonākuši 70 – 80. Lielākoties visi absolventi strādā,» saka O.Kļaviņš. Asnate Ķirse (23)«Pārtikas zinību» absolventes jelgavnieces Asnates sekmes ir izcilas – viņas vidējā balle ir 8,75 –, taču darba specialitātē pagaidām nav. Meitene piestrādā Latvijas Samariešu apvienībā, kur māca sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. No Asnates akadēmiskās grupas deviņiem cilvēkiem darbs ar pārtikas zinātni saistītā jomā esot diviem, un arī tas nav ražošanā. Pārējie grupas biedri plānojot mācīties maģistrantūrā, kas esot labāk nekā sēdēt mājās. Ar maģistra grādu darba iespējas, viņasprāt, ir plašākas, pat ar pārtikas tehnoloģiju nesaistītās jomās. Asnate plāno stāties Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes kopīgi izveidotajā maģistrantūras studiju programmā un perspektīvā kļūt par pārtikas un uztura zinātnieci. Vitauts Karlsons (23) Jaunsvirlaukas pagasta Mežciema puisim Vitautam doma par pārtikas nozari radusies, mācoties Jelgavas Valsts ģimnāzijā specializētajā ķīmijas-bioloģijas klasē. Nu jau Pārtikas tehnoloģijas fakultātē iegūts bakalaura grāds. Kopš janvāra Vitauts apvieno mācības ar maiņu darbu uzņēmumā SIA «Rīgas piensaimnieks», kur ir piena pieņemšanas operators. Rudenī tādā pašā veidā Vitauts turpinās studijas pilna laika maģistrantūrā. ««Rīgas piensaimniekā» man nav īsti inženiera amats, taču pirmais solis uz to,» saka Vitauts. Darba alga trīssimt līdz četrsimt latu robežās puisi pagaidām apmierina, viņa uzņēmumā citiem jaunajiem augstskolu beigušajiem speciālistiem atalgojums esot mazāks. Elita Rezevska (22)Sociālo zinātņu fakultātes iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru specialitātes topošā absolvente cer, ka apmaksātu darbu varēs strādāt kādā Lielbritānijas organizācijā, jo studiju laikā izmantojusi iespējas studēt Norvēģijā, ASV un ieguvusi kontaktus vairākās pasaules valstīs. «Izvērtēju arī Latvijā pieejamās vakances,» teic Elita. Meitenei nav īstas pārliecības par savām spējām gan tāpēc, ka īsti nesaprot, kādu specialitāti ieguvusi, gan tāpēc, ka ir augstas prasības pret sevi. «Studējot Norvēģijā, daudz strādājām grupās, analizējot reālu uzņēmumu problēmas. Savukārt LLU «iziet» uz kvantitāti, ne kvalitāti: Norvēģijā vienā semestrī apguvu četrus priekšmetus, mācoties visu dienu, bet Jelgavā ir deviņi priekšmeti un lekcijas beidzas jau ap pusdienlaiku,» spriež viņa.
