Drīz Ziemassvētki, drīz saule iegriezīsies uz pavasara pusi. Vēl ir laiks vētīt un sijāt gada pūliņu augļus.
Drīz Ziemassvētki, drīz saule iegriezīsies uz pavasara pusi. Vēl ir laiks vētīt un sijāt gada pūliņu augļus. Par to pirms lielās vētīšanas – rajona zemnieku apvienības konferences – neliela saruna ar apvienības valdes priekšsēdētāju Modri Jansonu un izpilddirektori Ritu Čigāni.
Par pašu nozīmīgāko aizvadītajā zemnieku gadā abi uzskata to, ka viena liela daļa zemnieku ir sapratusi un acīmredzot arī izjutusi vajadzību pēc zināšanām. Rajona zemnieku sarunās gan oficiālos saietos, gan draugu pulciņos aizvien vairāk tiek runāts par iespējam uzzināt – gan to, kuras kviešu šķirnes graudos visvairāk lipekļa, kuri minerālmēsli kartupelim, bet kuri burkānam derīgāki, kā sēt gurķus un kā barot cūkas. Tas nozīmē, ka dilst kolhoznieciskuma paliekas.
«Zemnieki arvien vairāk zina vajadzību apvienoties, jo vienotības spēks jau ir «pagaršots» – mēs sapulcējāmies piketā pie Saeimas nama, mēs, tiesa gan, zviedru mudināti, taču panācām, ka valdības līmenī sāk runāt par sabiedriskajām organizācijām, mēs nopirkām lauksaimniecības konsultāciju dienesta akcijas un esam līdzīpašnieki, mēs esam izveidojuši agrokooperatīvās sabiedrības, mēs pulcējamies interešu klubos. Pie mūsu veiksmēm pieskaitu arī sadarbības veidošanos ar lauksaimniecības departamentu un tā direktori Aiju Kolkovsku,» saka Modris Jansons. Rita Čigāne savukārt uzsver, ka pats svarīgākais bijis šogad iesāktā zemnieku pulcēšanās Līču māju kamīnistabā, kas nu, cerams, jau būs kļuvusi par jauku tradīciju. Un tikai no tā, no kopānākšanas atvasinās visi pārējie veikumi – gan mūsējo, jelgavnieku, ierosinātais protesta pikets, gan, kā viņi abi smejas, «revolūcijas eksports» – došanās uz kaimiņrajoniem, lai mudinātu tur mītošos zemniekus mosties, veidot vai arī aktivizēt savas organizācijas. Taču aktivizēšanās mudinājums vajadzīgs arī mūsu rajona lauciniekiem, jo ir un ir vēl vīri un sievas, kas sēž sava lauciņa malā un vaid par grūto dzīvi un neatsaucīgo sabiedrību. Tāpēc arī Modris Jansons, vaicāts par viņa prognozēm lauku tālākā attīstībā, sacīja, ka viņš paredz trīs laucinieku kategorijas: tādi, kas slauc un audzē tikai pašu un pilsētas radu vajadzībām, tādi, kas ražo realizācijai un apkalpo ražošanu – lauku uzņēmēji, un tie, kas agri vai vēlu, bet iznīks.
«Lai kaut ko panāktu, ir kaut kas jādara, jārēķina, no kaut kā jāatsakās,» uzskata Modris Jansons. «Dažkārt labas lietas iesākumam pietiktu ziedot pāris tonnu kartupeļu, kāpostu, biešu… Paskat, poļi sūta šurp kartupeļus par dempinga cenām, lai tikai iekarotu tirgu. Ja mēs katrs tā pa kaktiem, pa draugam «bakstīsimies» ar savu produkciju, nekur tālu vis netiksim. Bet par šīm lietām ir jālemj visiem kopā sanākušiem.»
Laikam taču taisnība vecajiem latviešiem, kas teica, ka vecu koku nevar pārstādīt, kur un kā audzis, tā arī paliks. Taču cerība ir uz jaunajiem, kas topot aizvien aktīvāki. Esot pavērusies iespēja tikt pastrādāt un pie reizes apgūt lauksaimniecības zināšanas Vācijā, un uz to pieteikušies pārdesmit lauku jauniešu. Patlaban kandidāti cītīgi apgūstot vācu valodu, lai, pārbaudījumu izturējuši, varētu deviņos mēnešos iemācīties un mājās atvest arī Zemgalē derīgas zināšanas, iemaņas un sapratni. «Tie gandrīz visi ir mūsu zemnieku bērni,» saka Modris Jansons, «un vai tad tas nav cerīgi?» Gan jau ir. Kaut vai tāpēc, ka viņi nebūs no laukmalā sēdētājiem un zinās, kura lapa grāmatai jāatšķir, lai atmiņā atsvaidzinātu kviešu grauda ķīmisko sastāvu.
Par šīm un vēl daudzām citām lietām savā konferencē, kas notiks 12. decembrī pulksten 10 Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes 212. auditorijā Svētes ielā 18, spriedīs un lems rajona zemnieku apvienības biedri. Jādomā, ka vētīšana būs saprātīga un graudi netiks aizpūsti prom kopā ar pelavām. Jācer arī, ka zemnieki pratīs atsijāt patiesos laucinieku interešu aizstāvjus tajās vairāk nekā 40 sabiedriskās, nevalstiskās, politiskās organizācijas, kas, pēc Saeimas priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa vārdiem, iestājoties par Latvijas zemnieku. Nu tad apliksimies priekšautus un – pie vētīšanas! (Prātā paturot 7. Saeimas vēlēšanu tuvumu!)
