Līdz valsts mērķdotēšanas jauno nostādņu saņemšanai pilsētas aģentūra «Kultūra» Jelgavas pašdarbniekus finansē pēc līdzšinējā ranžēšanas principa, kurā ieviests pāris labojumu. Vienu no tiem noteikusi gatavošanās dziesmu svētkiem.
Līdz valsts mērķdotēšanas jauno nostādņu saņemšanai pilsētas aģentūra «Kultūra» Jelgavas pašdarbniekus finansē pēc līdzšinējā ranžēšanas principa, kurā ieviests pāris labojumu. Vienu no tiem noteikusi gatavošanās dziesmu svētkiem. Par spīti remontam, neapsīkst arī rosība kultūras namā, un aģentūras vadība sola, ka Lielās zāles renovācija nebūs pēdējais kultūras nama vērienīgas pārveidošanas darbs.
Vistuvākie darbi
Daļai jelgavnieku, šķiet, radies maldīgs priekšstats, ka Lielās zāles remonts nozīmē kultūras nama slēgšanu. Gluži pretēji – sarīkojumu dzīve neapstātos pat, ja foajē remonta dēļ vajadzētu slēgt galveno ieeju, apmeklētājus drošina pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktora vietniece Inta Englande.
Kultūras nama saimnieku nodoms ir paplašināt foajē tagadējās izstāžu zāles virzienā, lai telpu padarītu gaišāku un garderobi ērtāk lietojamu. Taču tam, pēc aģentūras direktora Mintauta Buškevica atzinuma, paredzēta vieta nākamā gada plānos.
Pašlaik uzmanības lokā – ēkas vēsturē vērienīgākie Lielās zāles renovācijas darbi. Kultūras nama Lielajā zālē pabeigta grīdas un sienu apšuvuma demontāža. Kā atzīst Mintauts Buškevics, akustika nekad visiem nebūs vienlīdz piemērota. Taču iespēju robežās cerēts mazināt skaņas problēmas, par ko žēlojas kori un orķestri, nedaudz pazeminot orķestra bedres priekšējo sienu un no skatuves atvirzot griestos iestiprināto prožektoru paneli, kas, ceļot kultūras namu, zāles projektā nav bijis paredzēts.
Un, protams, tuvojas kārtējie sarīkojumi gan kultūras namā, gan, laikam kļūstot vasarīgākam, arvien biežāk ārpus nama sienām.
Šim nolūkam aģentūra drīzumā izsludinās konkursu, kurā izvēlēsies visizdevīgāko pārvietojamās estrādes iegādes piedāvājumu. Kā stāsta M.Buškevics, iecerētais izmērs būtu vienlīdz piemērots gan vokāli instrumentāla ansambļa, gan, piemēram, deju grupas priekšnesuma «formātam». Pašlaik rit sarunas ar LLU par iespējamo estrādes pamata «dislokācijas vietu» ne tikai studentu, bet arī citu pilsētnieku iecienītajā atpūtas vietā – saliņā pie pils.
Estrādes pārvietojamība lieti noderēs pēc dziesmu svētku skašu mēneša aprīļa, kad četras dienas maija un jūnija mijā risināsies Pilsētas svētki. To aktivitāšu centrs, kā plašiem bezmaksas sarīkojumiem pierasts, būs Hercoga Jēkaba laukums. Svētkos būs atvēlēta diena arī skolu audzēkņiem. Savukārt Amatu dienā tautas mākslas prasmes rādīs nacionālās kultūras biedrības. Būs tradicionālais pilsētnieku gājiens un garīgās mūzikas koncerts. 1. jūnijā svētkus noslēgs sporta sacensības Lielupē.
Pēc tam, kā ar smaidu piebilst pilsētas galvenā kultūras inspektore Ingrīda Vilkārse, visi Jelgavas kultūras darbinieki «emigrēs» uz Rīgu, jo klāt būs XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku piecas norises dienas.
Nauda svētkiem un «politisks» lēmums
Gaidot pārmaiņas, ko nesīs Kultūras ministrijas izstrādājamais Dziesmu svētku likums, līdzšinējais palicis Jelgavas tautas mākslas kolektīvu finansēšanas kārtības nolikums par iepriekšējā budžeta gada darba rezultātu subsidēšanu.
Izvērtējot pašdarbnieku iesniegtos gada pārskatus, Kultūras padome padarīto vērtē punktos, kuru piešķiršanā jau otro sezonu vienlīdz ņemta vērā gan kvantitāte (cik aktīva bijusi darbošanās), gan kvalitāte (kādi panākumi gūti reģionāla, valsts, starptautiska mēroga konkursos un citos sarīkojumos).
Lai saņemtu pašvaldības dotāciju, punktu skaitam jābūt vismaz pusei no darbības profilā maksimāli iespējamā (piemēram, teātrim jābūt novērtētam vismaz ar 40 no 80).
Līdz ar pilsētas budžeta pieņemšanu vērtējuma punkti pārvērtušies naudā – 22 290 latos, kas (atkarībā no katrā profilā darbojošos kolektīvu skaita) sadalīta 29 pašdarbības kolektīviem un Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijai. Kopā ar Kultūras ministrijas piešķirto 17220 latu mērķdotāciju kolektīvu vadītāju algām šī nauda Jelgavas tautas mākslas pastāvēšanas finansiālo pamatu veidos šogad. Līdz ar kolektīvu skaita nemainīgumu līdzšinējā apmērā palicis Domes piešķirtais līdzekļu daudzums, savukārt šā gada valsts budžetā kultūrai paredzētā daļa ministrijas mērķdotāciju likusi samazināt par apmēram 300 latiem.
Pašvaldības finanšu piešķiršanas principos divi jauninājumi tomēr ir. Pirmkārt, tie, kurus papildus pašvaldībai un ministrijai dotē vēl kāda iestāde (piemēram, universitāte vai skola, kuras paspārnē kolektīvs darbojas), saņems 75 procentus pilsētas Kultūras padomes piešķirtajiem punktiem atbilstošā finansējuma. Otrkārt, divi deju kolektīvi («Skalbe» un «Dejotprieks»), kas netika pieskaitīti to pulkam, kuriem finansiālu atbalstu paredz nolikums, tomēr iegūs pusi summas, kas, tāpat kā pārējiem, aprēķināta, nozarei piešķirto naudas daudzumu dalot ar šā darbības profila kolektīvu iegūto punktu kopskaitu. Kā skaidro I.Vilkārse, šāds «politisks» lēmums pieņemts tāpēc, ka pašvaldība vēlas nodrošināt iespēju dziesmu svētkiem turpināt gatavoties visiem to potenciālajiem dalībniekiem.
Par šā gada prioritāti liecina arī atsevišķā dotācija dalībnieku transporta un uzturēšanās apmaksai; pilsēta maksās, piemēram, aptuveni trešdaļu jelgavnieku ēdināšanas izdevumu. Pārējos līdzekļus, kas nepieciešami Rīgā sabraukušo pašdarbnieku pārtikai un izmitināšanai, piešķīrusi dziesmu svētku rīcības komiteja, kopā tam atvēlēta ceturtā daļa svētku tēriņiem paredzēto divu miljonu.
KKF reformējamais atbalsts
No šogad iesniegtajiem sešiem aģentūras kultūras projektiem atbalstīti trīs.
Atbalsta izcīnīšanas grūtības, ar kurām Kultūrkapitāla fondā (KKF) sastopas ne vien kolektīvu pārstāvji, bet arī iestāde, kurā projektus izstrādā profesionālis, I.Vilkārse skaidro ar personīgajiem sakariem, kas ietekmē žūrijas lēmuma bezkaislīgumu, rīdzinieku attālinātību no reģionālās kultūras vajadzību izpratnes, to, ka KKF vienlīdz ir gan amatieru, gan profesionālās mākslas projektu iesniedzēju uzmanības «krustugunīs», un cerības saista ar nozaru mērķprogrammu skaita palielināšanos.
Divi aģentūras šogad iesniegtie priekšlikumi (Jelgavas Jaunā teātra un ēnu teātra izrāžu projekti) atbalstīti mērķprogrammā «Amatierteātris», savukārt Jelgavas bigbenda tehniskā nodrošinājuma papildināšanas plānus apstiprinājusi Koncertdirekcija.
M.Buškevics pieļauj, ka vairāku nosaukto problēmu risināšanā var līdzēt valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs paredzētā decentralizācija – KKF komisiju izveidošana novados, kā tas ir Igaunijā. Ziemeļu kaimiņu pieredzē, kuras pētīšana ir KKF tuvāko uzdevumu skaitā, ir arī nereti riskants, taču apspriežams mēģinājums vairot kapitālu, fonda naudu iesaistot finanšu darījumos.
