Nepilnu gadu pēc nodošanas ekspluatācijā vairākās vietās parādījušās plaisas Dobeles šosejā, ko par vairāk nekā diviem miljoniem latu rekonstruēja uzņēmums «Igate». Ceļu būves eksperti norāda – šosejas kvalitāte strauji kritīsies, bet «Igate» defektu iemeslus komentēt atsakās.
Dobeles šosejas un Atmodas ielas krustojumā un uz abām pusēm no tā stiepjas vairāku desmitu metru garas plaisas brauktuves vidū. Savukārt perpendikulāri krustojumam vēl dziļākas plaisas šķērso gājēju pāreju. Jāatgādina, ka krustojums tika rekonstruēts 2010. gadā, kad to pilnībā no jauna izbūvēja vietējā ceļu būves kompānija «Igate». Būvobjekts posmā no Dambja ielas līdz Pūra ceļam ekspluatācijā tika nodots 2010. gada 29. oktobrī. Kā skaidro pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns, plaisas šosejas segumā aģentūras speciālisti pamanījuši jau pēc nepilna gada – pērn rudenī. Par konstatētajiem faktiem sastādīts defektu akts. Pēc A.Baļčūna teiktā secināms, ka daļu vainas uzņemas pašvaldība, jo «toreiz spiedām, lai tiktu nodrošināta satiksme». Tādēļ rekonstrukcija īstenota pa joslām, nevis vienlaidus visā krustojumā. Laikapstākļu dēļ būvniekam gan nav ļauts brāķi uzreiz labot, tādēļ plaisas apstrādātas ar bitumenu, kas asfaltu varot pasargāt no tālākas plaisāšanas. A.Baļčūns skaidro, ka starp pašvaldību un būvnieku noslēgtajā līgumā paredzētas garantijas laika saistības uz trim gadiem, un uzņēmums apņēmies defektus novērst par saviem līdzekļiem pavasarī. Runājot par plaisu likvidēšanu, «Pilsētsaimniecības» direktors Andrejs Baļčūns teic – sākumā tās atbilstoši tehnoloģijai iztīrīs, šuves aizdarīs ar speciālu līmvielu. «Ar frēzēšanu nesteidzamies,» no aģentūras direktora teiktā noprotams, ka pārstrādāt visu brāķi uzreiz uzņēmumam «Igate» neliks. Tā kā garantijas laiks turpināsies vēl līdz 2013. gada 29. oktobrim, iela tikšot vairāk uzmanīta, un, ja ar plaisu salīmēšanu nebūs līdzēts, asfaltu liks nofrēzēt. Par defektiem negrib runātSIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» šefs Māris Peilāns vēl pirms pāris gadiem «Ziņām» aizrautīgi rādīja brāķa darbus Pārlielupē, kur vairākās ielās, nofrēzējot asfalta virskārtu, jaunu brauktuves segu bija klājusi kāda Lietuvā dibināta firma. Toreiz viņš kritizēja konkurentu firmu par neprofesionālismu, jo tā izvēloties lētus būvmateriālus, turklāt nepietiekami uzraugot jau tā mazkvalificētos strādniekus. Tomēr par paša uzņēmuma pieļautajām kļūdām M.Peilāns runāt atsakās, vien garā telefonsarunā vakar laikrakstam pārmeta negatīvu ziņu publicēšanu. Asfalts strauji tiek ārdītsValsts uzņēmuma «Latvijas valsts ceļi» (LVC) Ceļu laboratorijas direktors Vladimirs Akimovs stāsta – lai noskaidrotu plaisāšanas iemeslus, brāķa vietas būtu detalizēti jāizpēta, veicot urbumus un paņemot paraugus no šosejas visiem slāņiem. Jelgavas pašvaldība gan nav vērsusies LVC, lai eksperti sniegtu atzinumu par defektu. «Ūdens tur tiek iekšā, sasalst, izplešas, plēš asfaltu. Tagad tas atkārtojas katru dienu, jo dienā ir silts, bet naktī sasalst,» skaidro LVC pārstāvis. Pēc viņa teiktā, šādos laikapstākļos asfalta sega «vienkārši tiek ārdīta», kvalitāte strauji krītas. Arī laboratorijas vadītāja kolēģis LVC Jelgavas nodaļas vadītājs Vilnis Zadovskis uzsver: «To, ka plaisu tur tagad nekļūs vairāk, neviens nepateiks.» Pēc viņa sacītā noprotams, ka Jelgavas gadījums ir īpašāks nekā citi brāķi, jo parasti tik būtiski defekti atklājas vien tad, kad trīs gadu garantijas termiņš jau pagājis. «Pilsētā ceļu būvē jāstrādā īpaši filigrāni, lai ūdens nestāvētu uz vietas,» stāsta V.Zadovskis. Atšķirībā no asfaltēšanas darbiem ārpus apdzīvotām vietām pilsētā tiek liktas nomales, tādēļ segumam jābūt ar noteiktiem slīpumiem, lai liekais mitrums tiktu aizvadīts. Ja tas nav izdarīts akurāti, par asfalta ilgmūžību nav ko runāt. Pēc viņa teiktā, pasūtītāja izvēle ir tā, vai bojāto vietu uzņēmumam prasīt nomainīt pilnībā. «Izfrēzēt un likt no jauna. Tā ir uzņēmēja vaina, un viss,» apgalvo V.Zadovskis. LVC Jelgavas nodaļas vadītājs ievērojis, ka defekti atklājušies visās ielās, kur pilsētā strādājusi «Igate». Izņēmums esot vienīgi Rīgas ielas posms no Loka maģistrāles līdz Ozolniekiem. Tomēr uzņēmēju daļēji varot arī saprast, jo pilsētā zem ielām jāliek daudz komunikāciju, tādēļ grunts slāņus nevar tā noblīvēt, bet tie turpina sēsties pēc noasfaltēšanas. «Igatei» pietrūcis pieredzes Jāpiebilst, ka Dobeles šosejas darbu ģenerāluzņēmējs bija akciju sabiedrība «A.C.B.», bet «Igate» – reālā darbu veicēja kā apakšuzņēmējs. 2009. gada pavasarī uzņēmēju vidū bija lieli strīdi par to, kurš tiks pie divu miljonu latu vērtā projekta. Pašvaldība sākumā par konkursa uzvarētāju atzina «Igati», taču «A.C.B.» vērsās ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Tas atzina, ka «Igate» nav piemērotākais kandidāts, jo tās darbinieki neiztur prasītās kvalifikācijas prasības – darbu vadītājiem nebija atbilstošas pieredzes.