SIA “Dobele Wind” Dobeles novada Dobeles pagastā paredzējusi izbūvēt vēja elektrostaciju parku, uzstādot ne vairāk kā 27 vēja elektrostacijas ar kopējo ražošanas jaudu līdz 108 megavatiem.
Vēja elektrostaciju modelis un tehniskie raksturlielumi vēl gan nav noteikti, jo tehnoloģijas nepārtraukti attīstās un katru pusgadu tirgū parādās jauni vēja ģeneratoru modeļi. Vienlaikus ar vēja elektrostaciju uzstādīšanu paredzēts izbūvēt arī nepieciešamo infrastruktūru – pievedceļus, laukumus, enerģijas pārvades un telekomunikāciju līnijas.
Vēja elektrostaciju parku iecerēts izbūvēt Dobeles novada ziemeļu daļā, aptuveni četrus kilometrus uz ziemeļiem no Dobeles pie robežas ar Tukuma novadu. Savukārt Tukuma novada Džūkstes pagastā plānots būvēt vēja elektrostaciju parku “Pienava”. Abu vēja elektrostaciju parku būvniecību varētu sākt 2020. gadā.
Vēja parku ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu sagatavojusi SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Vides pārraudzības valsts birojs noteicis, ka ietekmes uz vidi novērtējuma laikā abiem vēja parkiem apvienojama sākotnējā sabiedriskā apspriešana, ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošana un sabiedriskā apspriešana. Dobelē sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 7. septembrī.
Dobeles novada iedzīvotāji jau pagājušā gada rudenī iebilda pret vēja elektroenerģijas parka izbūvi Dobeles pagastā. Bažas par SIA “Dobele Wind” projekta ietekmi uz iedzīvotāju veselības stāvokli pauž arī pašvaldība.
“Noskaņojums ir bēdīgs, jo uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmi bija ieradušies tikai tie, kas ir pret. Tie bija tie paši cilvēki, kas iepriekš, jaunas sejas es neredzēju. Cilvēku izpratne nemainās – esam pieraduši pie vecā un neko jaunu negribam. Viedokļu un pieņēmumu ir daudz, taču apspriešana ir tikai iepazīstināšana. Esam izdarījuši savu izvēli un projektu virzīsim tālāk,” teic vēja parka ieceres autors SIA “Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš. SIA “Eolus” ir Zviedrijas uzņēmuma “Eolus Vind” struktūrvienība Latvijā.
G.Galviņš pauž, ka ir pierādīts un zinātniski pamatots, ka vēja parkam nav negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi vai arī tā ir minimāla. Viņš piebilst, ka iedzīvotāju viedokļi dalās – 50 procenti ir pret vēja parku, bet 50 – par.
Ideja par vēja parkiem radās jau 2011. gadā, kad G.Galviņš sāka strādāt par “Eolus” Latvijas pārstāvniecības direktoru. Latvijā aktīvi meklētas vēja parkiem piemērotākās vietas. Dobele un Pienava nav bijušas vienīgās, taču izrādījušās tik piemērotas, ka vadība Zviedrijā atbalstījusi tieši tās. Ja iecere tiks īstenota, šie būs uzņēmuma pirmie vēja parki Latvijā.
Ieceres autors stāsta, ka vēja parkus parasti attīsta uz lauksaimniecības zemēm. Var būvēt arī uz meža zemēm, bet mežos mīt reti un aizsargājami putni, tādēļ, iespējams, uzņēmumam būs jāiesaldē vai jāatsakās būvēt divus iecerētos vēja parkus Dundagā. Saņemti arī ornitologu iebildumi pret tādu parku būvniecību Latgalē.
“Ir doma būvēt vēja parku arī Elejā. Notiek sarunas ar Jelgavas novada pašvaldību, un interesi izrādījuši vietējie zemnieki,” atklāj G.Galviņš. Uzņēmējs uzsver, ka elektroenerģijas ziņā neesam pašpietiekama valsts, tāpēc Latvijai būtu jāizmanto tāds bezmaksas resurss kā vējš, nevis jābūvē dārgas TEC.
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks piekrīt Eiropas virzībai uz “zaļās” enerģijas ražošanu, taču apgalvo, ka no idejas virzītāja joprojām nav saņēmis atbildes par ietekmi uz vidi, kā arī zemfrekvences skaņas ietekmi uz cilvēku veselību.
Iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas sanāksmē pievērsuši uzmanību arī vibrācijas ietekmei uz veselību, pauduši bažas, vai vēja parks neaizbiedēs medījamos dzīvniekus, kā arī attīstītāju informējuši, ka virs plānotās vēja parka teritorijas iet gājputnu ceļš, turklāt putni tur mēdzot nolaisties un pulcēties baros. Izpilddirektors iedomājies arī par iespējamo konstrukciju ietekmi uz meliorācijas sistēmām būvniecības gaitā.
A.Vilkam sabiedriskās apspriešanas sanāksmē radies iespaids, ka uzņēmējs ir apmulsis, viņam nav pieredzes, kā arī nav veikti starptautiski pētījumi šajā jomā, ja jau projekta attīstītājs lūdzis zālē esošos iepazīstināt viņu ar šādu pētījumu rezultātiem, ja kādam ir tāda informācija. Pašvaldības pārstāvis gan pozitīvi vērtē to, ka uzņēmējs atzinis, ka vēja parkos ies bojā putni un sikspārņi.
Projekta attīstītājs ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu iesniegs Vides pārraudzības valsts birojā, kas to vērtēs un lems, vai virzīt tālāk būvniecībai. “Vides pārraudzības valsts birojs ir galvenais filtrs, kas atbild visas valsts un iedzīvotāju priekšā – tā ir viņu misija. Ja uzņēmējdarbība ir droša un nekaitīga apkārtējai videi, tad pašvaldība ir par,” tā A.Vilks.
