Vai pilsētā neienāks smakas un papildu trokšņi? Kādu gaisu elpos jelgavnieki? Vai nededzināsiet riepas, kam ir liela siltumatdeve? Kur vēl Eiropā blakus dzīvojamai zonai dedzina atkritumus? Vai atkritumus ievedīs Jelgavā? Kad 2013. gadā “Fortum” Jelgavā atklāja koģenerācijas staciju, solījāt, ka enerģiju ražosiet no atjaunojamiem resursiem, atkritumi taču nav atjaunojamie resursi. Tieši un nesaudzīgi bija jelgavnieku jautājumi SIA “Fortum Latvia” valdes priekšsēdētājam Andrim Vanagam par sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā nodotu ieceri, ka “Fortum Latvia” koģenerācijas stacijas tvaika katlu Jelgavā, Rūpniecības ielā 23, varētu kurināt, šķeldai vai kūdrai piejaucot speciāli šķirotus un videi nekaitīgus atkritumus.
Līdzsadedzināšana notiks blakus birojam
Jelgavas novada domes lielajā zālē sanākušajiem interesentiem tika skaidrots, ka šie atkritumi būs apmēram 30 procentu no kopējās šķeldas kurināmā masas. Turklāt, kā uzsvēra A.Vanags, kurināmā dažādošana nekādā gadījumā nenozīmē, ka kaut kur pie “Fortum” sētas varētu mētāties banānu mizas. Pa krēslu rindām tika palaisti noslēgti stikla trauki, kuros bija redzams kaut kas līdzīgs auduma strēmelēm un kādiem cietākiem priekšmetiem, kas top speciālās atkritumu šķirošanas ražotnēs, paskaidrojot, ka “Fortum” pagalmā nekādā gadījumā atkritumus nešķiros un arī smakām no to ievešanas nevajadzētu būt. “Turpat blakus koģenerācijas stacijai ir mūsu darba vieta, mēs taču paši dzīvojam Jelgavā,” piebilda A.Vanags.
Par atkritumu dedzināšanu vēl netika runāts 2013. gadā, kad “Fortum” koģenerācijas stacija Jelgavā sāka darboties. “Pirms divdesmit gadiem mēs domājām, ka vislabākais kurināmais ir mazuts, pirms desmit – ka dabasgāze. Tagad esam nonākuši pie tā, ka izdevīgi dedzināt arī atkritumus. Arī zemas kvalitātes šķelda, kādu kurinām mēs, ir kļuvusi apmēram divas reizes dārgāka,” sacīja A.Vanags. Atkritumu izmantošana ir kļuvusi daudz plašāka, piemēram, Anglijā no tiem iegūst spirtu, piezīmēja apspriešanas pasākuma vadītājs Pēteris Blumats.
Atkritumus vest uz poligonu kļūst dārgāk
Līdztekus izdevīgumam biznesā “Fortum Latvia” prezentācijā tika minēts arī tas, ka Eiropas Padomes direktīva prasa ievērojami samazināt atkritumu poligonos noglabāto bioloģiski sadalāmo atkritumu daudzumu. Un atkritumu sadedzināšana ir viens no soļiem, kas vērsts šīs direktīvas pildīšanas virzienā. Domes deputāts Vilis Ļevčenoks piebilda, ka poligonos noglabājamo atkritumu daudzums ir tieši proporcionāls dabas resursu nodoklim. Tādēļ uzņēmējiem varētu būt izdevīgi iesaistīties atkritumu šķirošanā un līdzsadedzināšanā, piejaucot kādam citam bioloģiskajam kurināmajam. Līdz šim atkritumus Latvijā līdzsadedzina vienīgi uzņēmums SIA “Cemex” Brocēnos, taču šādu projektu attīstība notiek Ventspilī un Daugavpilī. Daļā sapulces dalībnieku bija manāma skepse, vai tiešām atkritumu dedzināšana blakus dzīvojamiem rajoniem būs bez mazākā kaitējuma videi un cilvēkiem. A.Vanags centās mierināt, ka, piemēram, Zviedrijā, kur atkritumu līdzsadedzināšana notiek daudz plašāk, vietām tas notiek apdzīvotās vietās, līdzīgi kā varētu būt Jelgavā. “Fortum Latvia” pārstāvji uzsvēra, ka noteikti tiks stingri ievērotas vides aizsardzības prasības.
Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā piedalījās arī pilsētas mērs Andris Rāviņš. Aktīvi jautājumus uzdeva tuvējās apkārtnes iedzīvotāji Ainārs Belovs un Ilva Mieze, pilsētas domnieks Lauris Zīverts, Valdis Grīnbergs, kā arī vairāki citi jelgavnieki. Iedzīvotāju jautājumi un bažas tiks ņemtas vērā, izstrādājot šī jauninājuma ietekmes uz vidi novērtējumu, uzsvērts sabiedriskajā apspriešanā. Rakstiski jautājumi un priekšlikumi uzņēmumā “Fortum” vai arī Vides pārraudzības valsts birojā iesniedzami vēl līdz 28. februārim.
