Tuvākajos gados Jelgavā plānots reorganizēt 6. vidusskolu, kas ir viena no divām pilsētas mazākumtautību vidusskolām, liecina Jelgavas izglītības attīstības stratēģija 2019.–2025. gadam. SIA “Dynamic University” izstrādātā stratēģija paredz divus pilsētas izglītības iestāžu attīstības scenārijus, un abos pārmaiņas skar 6. vidusskolu, kas tiek reorganizēta vai apvienota ar 2. pamatskolu, kas arī ir mazākumtautību izglītības iestāde.
Abi plāni paredz reorganizēt 6. vidusskolu
Proti, scenārijā A ieplānots, ka 6. vidusskola tiek reorganizēta, bet abas pārējās mazākumtautību skolas – 2. pamatskola un 5. vidusskola – turpina darbu, palielinot izglītojamo skaitu. Šajā gadījumā uz reorganizētās skolas telpām Pārlielupē, Loka maģistrālē, pārceļas Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, kurai trūkst telpu.
Savukārt scenārijs B paredz, ka 2. pamatskola un 6. vidusskola tiek apvienotas, izveidojot Pārlielupes pamatskolu Lielupes labajā krastā, Loka maģistrālē, bet kreisajā krastā, palielinot izglītojamo skaitu, darbu turpina 5. vidusskola. Ja tiek lemts par šādu scenāriju, Spīdolas ģimnāzija pārceļas uz telpām Sarmas ielā 2, kur pašlaik darbojas 2. pamatskola. Īstenojot šo plānu, jaunveidojamai pamatskolai būs jāpaplašina arī pirmsskolas izglītības pakalpojumi.
Abi scenāriji paredz arī Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas reorganizāciju, un plānots, ka vakara (maiņu) programmas turpmāk īstenos Jelgavas Amatu vidusskola. Tāpat iecerēts, ka Jelgavas 3. sākumskola pakāpeniski kļūs par pamatskolu.
Skolas stratēģiju var vērtēt līdz 1. februārim
Divi iespējamie Jelgavas skolu tīkla attīstības varianti apspriešanai izglītības iestādēm nodoti līdz 1. februārim. Skolas aicinātas iepazīties ar redzējumu, kā attīstīt pilsētas skolu tīklu, izvērtēt to un izteikt savus priekšlikumus, lai kopīgi nonāktu pie viena attīstības plāna, par kuru būs jālemj Jelgavas domei. Attīstības dokuments paredz, ka izmaiņas tiek ieviestas šogad vai arī pakāpeniski no 2020. gada 1. septembra.
Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka “Dynamic University” dokumentu pašvaldībai izstrādājusi par 26 136 eiro, ieskaitot PVN.
Stratēģijā iekļautā pilsētas attīstības vīzija 2030. gadam paredz, ka Jelgava ir Baltijas reģiona līdere izglītībā un pētniecībā pilsētai būtiskās tautsaimniecības nozarēs, kā arī paraugs efektīvai un uz katra indivīda potenciāla realizāciju vērstai izglītības sistēmai mūža garumā, ko apliecina profesionāļu vēlme pilsētā dzīvot, strādāt un izglītot savus bērnus.
Iepriekš uz 6. vidusskolas telpām Pārlielupē pārcelta Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola. Toreiz domes pārstāvji 6. vidusskolas audzēkņu vecākiem pauda, ka vakara vidusskolas pārcelšana uz turieni var pasargāt 6. vidusskolu no iespējamās reorganizācijas.
Optimālā skolu tīkla pētījums paredz vēl ko citu
Savukārt atbilstoši pētījumam “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” Jelgavā būtu jāattīsta valsts ģimnāzija, vēl trīs vidusskolas un ģimnāzijas pašreizējo sešu vidējās izglītības iestāžu vietā.
Esošais skolu skaits nav atbilstošs pilsētas demogrāfijas tendencēm, norāda pētnieki. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits Jelgavā samazinājies par vairāk nekā septiņiem tūkstošiem jeb 11 procentiem, bet bērnu un jauniešu skaits sarucis krietni straujāk – no 14,8 līdz 12,1 tūkstotim jeb par 18 procentiem.
Līdz ar Jelgavas Valsts ģimnāziju pētījuma autori aicina saglabāt Lielupes kreisajā krastā esošo Spīdolas ģimnāziju un Tehnoloģiju vidusskolu, kas īsteno valstiski nozīmīgas dabas un inženierzinātņu programmas. Savukārt Pārlielupē ieteikts saglabāt un attīstīt 4. vidusskolu. Šīs skolas līdz šim spējušas piesaistīt vairāk audzēkņu vidusskolas posmā. Jelgavas 5. un 6. vidusskola, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, nepietiekamā skolēnu skaita dēļ būtu jāreorganizē par pamatskolām.
Stratēģijā pausts tikai tās izstrādātāju redzējums
Jelgavas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzsver, ka 21. janvārī prezentētā pilsētas izglītības attīstības stratēģija 2019.–2025. gadam jeb turpmākās rīcības programma satur daudz dažādu aspektu, ne tikai skolu tīkla jautājumus. Stratēģijā apskatīti arī tādi jautājumi kā izglītības pieejamība, kvalitāte, piedāvājums, pārvaldība, un šajā plānošanas dokumentā norādīts, kā pašvaldība lai attīsta izglītības sistēmu. Dokumenta pamatmērķis ir – kvalitatīva izglītība, kas pieejama visiem. “Taču šajā dokumentā ir pausts tikai tā izstrādātāju redzējums,” akcentē G.Auza.
“Jelgavas skolu direktoru grupa kopā ar Izglītības pārvaldi līdz 1. februārim sagatavos un pašvaldības vadībai prezentēs savu redzējumu gan par 6. vidusskolas, gan citu skolu attīstību un izstrādās precīzu skolu optimizācijas plānu. Pirmā sanāksme jau ir notikusi, un tajā mēs izvērtējām stratēģijas izstrādātāju piedāvājumu,” turpina G.Auza.
Jelgavā pastāvošās trīs mazākumtautību izglītības iestādes, viņasprāt, ir svarīgs šī plāna aspekts, gan runājot par izglītības kvalitāti, gan gaidāmajām pārmaiņām Latvijas izglītības sistēmā, kas no 2020. gada 1. septembra paredz jauno mācību saturu ieviest 1., 4., 7. un 10. klasē un to, ka vidusskolas posmā skolās jābūt 120 izglītojamajiem. Mainīsies arī valodu lietojums un sanitāri higiēniskās prasības, kas ir jāņem vērā, un šobrīd var izstrādāt aptuvenu plānu, skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja.
Pārlielupē mazākumtautību vidusskolas nebūs
Attiecībā uz Pārlielupi G.Auza piebilst, ka tiks izstrādāts piedāvājums izglītības ieguvei mazākumtautību izglītības programmā, taču tā noteikti nebūs vidējā izglītība. “2019. gada 1. septembrī Jelgavas 6. vidusskolā vairs netiks uzņemta 10. klase, un vidējo izglītību mazākumtautību skolēni varēs iegūt tikai 5. vidusskolā. Esošās 11. un 12. klase skolu varēs pabeigt 6. vidusskolā. Risinājumi un pārmaiņas būs, jo pašlaik 6. vidusskolas telpu noslogotība ir tikai nedaudz virs 50 procentiem, tāpēc ir jāmeklē ekonomiski pamatoti risinājumi šīs skolas ēkas izmantošanai. Kopā ar skolu direktoriem mēs tos izstrādāsim,“ atklāj G.Auza.
Uz jautājumu par vēl kādas ģimnāzijas nepieciešamību pilsētā G.Auza atbild ar: “Noteikti nē.” Viņasprāt, pašreizējais mācību iestāžu skaits pilsētā ir optimāls un katra no skolām ir ar savu unikālo izglītības programmu un plašu interešu izglītības piedāvājumu.
Šobrīd Jelgavā ir septiņas vidusskolas. Ja tiks realizēts stratēģijas izstrādātāju vai mūsu plāns, tad paliks sešas, jo no divām mazākumtautību vidusskolām pāriesim uz vienu. Tāpat, domājot ilgtermiņā, iespējams, nākotnē Jelgavai varētu pietikt ar piecām vidusskolām. Vērtējot pēc 120 izglītojamo kritērija, patlaban tam atbilst abas valsts ģimnāzijas un 4. vidusskola. Uz robežas ir Tehnoloģiju vidusskola, savukārt abām mazākumtautību vidusskolām vidusskolēnu skaits ir attiecīgi 60 un 80, skaidro G.Auza.
Vieniem trūkst telpu, otriem – skolēnu
Jelgavas domes deputāts Andrejs Eihvalds spriež, ka, vienkāršoti skatoties, problēmas būtībā ir divi apstākļi – Spīdolas ģimnāzijai trūkst telpu, bet 6. vidusskolai – skolēnu. Viņaprāt, nebūtu vēlams, ka jaunāko klašu skolēniem, kuri tagad mācās mazākumtautību pamatskolā, šādas izglītības turpināšanai vajadzētu braukt uz pilsētas pretējo malu.
Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse uzskata, ka izmaiņas skolu tīklā ir nepieciešamas, jo ģimnāzijas ēka Mātera ielā 30 pašlaik ir pārpildīta par 174 procentiem (mācību telpu atbilstību vērtējot pēc Ministru kabineta noteikumiem, kas prasa, lai uz vienu skolēnu būtu vismaz divi kvadrātmetri). Direktore atzīst, ka atbilstošos apstākļos “spīdolieši” būtu spējīgi izaicinājumam pieņemt skolēnus no 1. klases. Viņa iebilst “Dynamic University” pret varbūtējo piedāvājumu pārcelt ģimnāziju uz tagadējo 6. vidusskolu Loka maģistrālē 29. “Apmēram trešdaļa no mūsu audzēkņiem brauc no laukiem un citām pilsētām, tādēļ skolai būtu jāatrodas tuvāk Jelgavas centram, pie transporta mezgliem, nevis nomalē.”
I.Vilkārse piekrīt, ka laikā, kad valsts prioritāte ir profesionālās izglītības attīstība, sešas vispārizglītojošās vidusskolas Jelgavai (kā tas bija līdz šim) ir par daudz.
“Man skaidrā atmiņā, cik nesakārtots skolu tīkls bija 2001. gadā, kad Spīdolas ģimnāzija pārcēlās uz telpām Mātera ielā 30. Tagad jau šīs grūtības ir aizmirsušās. Gribas, lai arī gaidāmās izmaiņas notiek gudri, ar dziļu izpratni,” teic I.Vilkārse. 1990. gadā dibinātā Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija savu adresi ir mainījusi sešas reizes.
