Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas darbu veikt attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, galvenokārt izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā arī tie darbi, kas tiek veikti attālināti. Par attālināto tiek uzskatīts darba izpildes veids, kad darbs, kuru varētu veikt uzņēmumā, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. To nosaka valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kas vēl jāapspriež un jāpieņem Saeimā, vēsta Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu efektīvāku darba aizsardzības prasību piemērošanu, īpaši attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos.
Likumprojektā teikts, ka par attālinātajiem tiek uzskatīti tikai tie darbi, kurus to rakstura dēļ ir iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un nodarbinātā savstarpējas vienošanās pastāvīgi vai regulāri tos veic mājās vai citā darba vietā. Turklāt darbs var tikt veikts arī vairākās darba vietās, pārvietojoties, privātās vai publiskās vietās vai reizēm arī ārpus telpām. Par attālināto darbs netiek uzskatīts, ja atsevišķos ārkārtas gadījumos dažādu apstākļu dēļ nodarbinātais to veic ārpus savas pastāvīgās darba vietas uzņēmumā.
Par attālināto netiek uzskatīts arī darbs, kas saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ, piemēram, piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem utt., kā arī komandējumi un darba braucieni.
Tā kā attālinātais darbs var tikt veikts dažādās vietās, darba devējam ir jāizvērtē, kā nodrošināt nodarbinātajam pēc iespējas drošu darba vidi un apstākļus. Lai atvieglotu darba devējiem darba vides risku novērtēšanu, likumprojektā ir noteikts, ka attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja nodarbinātais to veic dažādās darba vietās, tādējādi darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darba vieta, bet gan ir iespējams prognozēt, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts. Turklāt nodarbinātajam, kurš veic attālināto darbu, ir jāsadarbojas ar darba devēju un jāsniedz viņam informācija par apstākļiem, kādi ir attālinātajā darba vietā.
Likumprojektā precizētas arī prasības, kas attiecas uz pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Darba devējam kā pakalpojuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt pašnodarbinātajam tikpat drošu darba vidi kā sava uzņēmuma nodarbinātajiem, bet pašnodarbinātajiem ir pienākums ievērot darba aizsardzības prasības tāpat kā šī uzņēmuma nodarbinātajiem.
