Kultūras dzīve Jelgavā šogad solās būt gana bagāta. Par to liecina kaut vai virkne iecerēto kultūras pasākumu.
Kultūras dzīve Jelgavā šogad solās būt gana bagāta. Par to liecina kaut vai virkne iecerēto kultūras pasākumu. Precīzāk par to «Ziņām» mācēja stāstīt nesen dibinātās Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics.
Aģentūra «Kultūra» tika dibināta ar mērķi koncentrēt kultūras dzīves vadības grožus vienas organizācijas rokās pretēji iepriekšējam variantam, kad par kultūras dzīvi pilsētā atbildēja trīs iestādes – Jelgavas pilsētas kultūras nams, kultūras nams «Rota» un Kultūras centrs. Pašlaik var uzskatīt, ka ir optimizēta kultūras dzīves pārvalde pilsētā un aģentūra «Kultūra» ir vienīgā struktūrvienība, kas veido Jelgavas kultūrpolitiku un arī atbild par tās īstenošanu praksē. Turklāt, koncentrējot vadību vienās rokās, ir iespēja efektīvāk izmantot rīcībā esošos resursus, nodrošinot maksimāli caurspīdīgu finansu resursu sadales modeli. Tādi ir galvenie argumenti, kādēļ vispār tika dibināta aģentūra «Kultūra», taču par to patiesumu varēsim pārliecināties tikai laika gaitā, sekojot kultūras dzīves norisēm pilsētā.
Aģentūra «Kultūra» principā cenšas nodrošināt Jelgavas iedzīvotājiem kultūras pasākumu piedāvājumu. Vērīgākie noteikti būs pamanījuši, ka šis piedāvājums, lai arī vēl joprojām neapmierina visu vecumgrupu iedzīvotājus, tomēr ar katru gadu uzlabojas. Nu jau tikai retais varētu likt roku uz sirds un skandēt, ka Jelgavā kultūras dzīvē nekas nenotiek. Progress šajā ziņā ir sarīkojumu daudzveidība, organizējot gan bezmaksas kultūras notikumus (Pilsētas svētki, Piena svētki, Ledus skulptūru svētki), gan arī sarīkojumus iedzīvotājiem ar dažādu maksātspējas līmeni (piemēram, R.Paula koncerts pagājušā gada nogalē). Šajā sakarā jāmin, ka valsts kultūras politika zināmā mērā atbalsta reģionus, līdz ar to arī Jelgavu, jo republikā notiek kultūras decentralizācija. Arvien vairāk kultūras pasākumu, tai skaitā koncertu un teātru viesizrāžu, tiek rīkots ārpus Rīgas. Kultūras decentralizācija pamatā notiek ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu, kas daļēji sedz izrāžu vai koncertu izmaksas. Līdz ar to pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma beidzot sāk atgriezties teātra viesizrādes un tuvākajā nākotnē – arī klasiskās mūzikas koncerti, kas tiks rīkoti sadarbībā ar Latvijas koncertdirekciju.
Šogad aģentūra, turpinot Kultūras centra tradīcijas, iecerējusi virkni māksliniecisku un saimniecisku sarīkojumu, kas izklausās ievērības cienīgi.
Tiks turpinātas jau iedibināto svētku tradīcijas. Šajā sakarā jāmin kaut vai Pilsētas svētki, kas tiek organizēti sadarbībā ar Sporta servisa centru un Izglītības pārvaldi un norisināsies no 31. maija līdz 2. jūnijam. Tie solās būt ievērības cienīgi kaut vai tikai ar pūtēju orķestru festivālu «Gunāram Ordelovskim – 75», kurā piedalīsies 30 pūtēju orķestru. To kopējais dalībnieku skaits sasniegs tūkstoti. Šajos svētkos savas prasmes un iemaņas plāno demonstrēt visi pilsētas skolu pašdarbnieki un interešu izglītības pulciņu pārstāvji. Tiks turpinātas arī citas jelgavniekiem jau pazīstamo svētku tradīcijas, piemēram, Piena svētki un Ledus skulptūru svētki, kuriem šogad aprit pieci gadi. Aģentūrai ir arī iecere par koka skulptūru festivālu, kura iespējamība vistiešākajā ziņā ir atkarīga no Kultūrkapitāla fonda labvēlības. Savukārt sadarbībā ar Jelgavas rajona Padomi un, iespējams, Kultūrkapitāla fonda atbalstu Jelgavas Ledus hallē starptautiskā deju festivāla «Sudmaliņas» ietvaros 13. jūlijā tiks organizēts Zemgales novada deju kolektīvu festivāls, kurā plāno piedalīties 59 deju kolektīvi.
Visiespaidīgākie plāni aģentūrai «Kultūra» šogad ir saistībā ar tā saukto saimniecisko virzienu, jo jau tuvākajā laikā tiks paplašināta autostāvvieta pie pilsētas kultūras nama, kas ir vajadzīga klientu komforta nodrošinājumam. Šāda projekta nepieciešamību apliecina arī satiksmes traucējumi pie kultūras nama lielāko sarīkojumu laikā. Turklāt atbilstoši higiēnas prasībām tiks izremontētas abu kultūras namu tualetes, kas jau sen ir aizkavējies parāds kultūras namu klientiem. Budžetā ieplānots arī kultūras nama centrālās fasādes remonts, jo pretējā gadījumā apmetums draud vienkārši nobrukt, vietām tas jau ir noticis. Bet pats galvenais – beidzot ar aģentūras iniciatīvu ir radusies iespēja izremontēt kultūras nama lielo zāli, kurā vērienīgi remontdarbi nav veikti ļoti daudzus gadus. Pašlaik jau notiek sarunas ar arhitektiem un tāmniekiem, lai novērtētu izmaksas un ar pašvaldības garantu varētu saņemt kredītlīdzekļus nepieciešamo remontdarbu veikšanai. Lielajā skatītāju zālē tiek plānots nomainīt krēslus, nedrošo griestu segumu un skatuves grīdu, kas ir nolietojusies un jau trīs reizes ir lāpīta.
Šos remontdarbus varētu veikt vasaras sezonā, proti, no jūnija līdz septembrim, kad skatītāju zālei ir klusais periods. Kaut kas tāds tiek plānots jau ilgāku laiku, tādēļ, domājams, šoreiz šī pozitīvā iniciatīva kaut daļēji tiks realizēta, citādi Jelgavā drīz vairs nebūtu kur rīkot vērienīgākus kultūras pasākumus. Tiek domāts arī par kultūras nama materiāltehniskās bāzes uzlabošanu, iegādājoties jaunu skaņas un gaismas tehnisko aprīkojumu.
Ņemot vērā šos kapitālieguldījumus ēkās un infrastruktūrā, visskumjāk ir ar brīvdabas estrādi, kur nekas īpaši uzlabots šogad netiks. Droši nav zināms arī par Uzvaras parka likteni, jo pašlaik tā atjaunošanai aģentūrai nepieciešamo līdzekļu nav. Tā kā brīvdabas sarīkojumi šogad vēl notiks pēc ierastās kārtības, problēmas ir arī ar iespējām atbalstīt juridisko vai privātpersonu idejas par kultūras pasākumu rīkošanu pilsētā, jo Kultūras padomei iedalītais budžets ir tikai Ls 20 000 (salīdzinājumam Valmierā šim mērķim ir atvēlēti Ls 56 000), no kā pamatā arī tiek finansēti visi valsts svētku, kultūrizglītības, mākslinieciski radošās darbības un citi kultūras pasākumi. Ņemot vērā, ka jānosedz visas šīs kategorijas, cilvēkiem no malas ir visai mazas cerības gūt atbalstu kāda sava kultūras projekta īstenošanai. Arī šogad privātās iniciatīvas praktiski nav atbalstītas, jo galvenais nosacījums finansējuma saņemšanai ir līdzfinansējums, nevis ideja.
Protams, kultūras pasākumu intensitāti un kvalitāti lielā mērā noteiks pašvaldības aģentūras «Kultūra» radošās darbības veiksmes vai neveiksmes. No tām būs atkarīgs arī turpmākais Jelgavas statuss: vai nu tā paliks vecais labais «guļamvagons», uz kuru cilvēki pēc darba Rīgā atbrauc tikai pārgulēt, vai arī kļūs par kultūras pilsētu, kas spēs pievilkt kultūras interesentu simtus, kas dzīvo aiz Jelgavas un tās rajona robežām.
