Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters ir secinājis, ka Ministru kabineta noteikumu projektam «Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām», iespējams, būs jāsagatavo vairāki varianti.
Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters pēc pagājušās diskusijas ar pašvaldību, Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem ir secinājis, ka Ministru kabineta noteikumu projektam «Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām», iespējams, būs jāsagatavo vairāki varianti. Vienu plānošanas reģionu teritoriju variantu ministrs jau ir sagatavojis. Tas paredz, ka Rīgas plānošanas reģionā ietilpst Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons,
Kurzemes plānošanas reģionā – Liepāja, Ventspils, Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Talsu, Saldus un Tukuma rajons,
Zemgales plānošanas reģionā – Jelgava, Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajons,
Vidzemes plānošanas reģionā – Limbažu, Valmieras, Valkas, Cēsu, Ogres, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajons,
Latgales plānošanas reģionā – Rēzekne, Daugavpils, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu, Balvu, Ludzas un Krāslavas rajons.
Otru variantu aizstāv Ogres, Limbažu un Tukuma rajonu pašvaldību pārstāvji. Viņi uzskata, ka šo trīs rajonu pašvaldības būtu iekļaujamas Rīgas reģiona plānošanas reģionā. Tukuma rajona pašvaldības gan šajā jautājumā nav vienotas, jo Kandavas novads vēlas palikt Kurzemes plānošanas reģionā. Tāpēc pirms šā varianta sagatavošanas ministrs vēl ir paredzējis konsultēties ar Centrālo statistikas pārvaldi par to, cik strikti plānošanas reģionu teritoriju noteikšanā būtu jāievēro rajonu robežas.
Plānošanas reģioni tiek veidoti, lai nodrošinātu vienotu valsts teritorijas attīstību. Plānošanas reģionu attīstības aģentūrām Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā ir paredzētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu izstrādes veicināšanas un konsultēšanas funkcijas, kā arī informēšana par projektu atbalsta iespējām. Pašlaik plānošanas reģioniem vēl nav noteiktas teritorijas, un tas kavē pildīt plānošanas reģionu svarīgākās funkcijas.
2002. gada 4. novembrī iepriekšējās valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.509 «Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām» neatbilst Reģionālās attīstības likumam un rada teritoriālus pārrāvumus, bet četras pašvaldības – Kurmenes, Viļakas, Mazzalves un Robežnieku – vispār nav iekļautas nevienā plānošanas reģionā.
Jādomā, ka formalitāšu barjera tuvākajā laikā tiks pārvarēta, rodot visām pašvaldībām pašu optimālāko variantu, lai vairs nekas nekavētu reģionu attīstību.
