“Gribētos veicināt sabiedrības iesaisti pilsētvides veidošanā. Viss sākās ar “Depo” lietu, bet spilgts piemērs ir arī kultūras nama stāvlaukums, par kura izbūves nepieciešamību viedokļu apmaiņā internetā iesaistījās daudzi. Rezultātā varam nonākt arī pie pretēja viedokļa, bet diskusija ir ļoti svarīga. Cilvēkiem nav jāpārzina viss politikā, bet svarīgākajiem notikumiem vajadzētu sekot līdzi. Ja neesam informēti un neiesaistāmies, tas var novest pat līdz autoritatīvam režīmam un apdraudēt to, kas mums šeit, Latvijā, ir. Demokrātija ir ļoti liela vērtība, kas jānovērtē un jāuztur,” teic advokāts Mārtiņš Daģis.
Viņš ir viens no biedrības “Jelgavas attīstībai” dibinātājiem un bez atlīdzības to pārstāv tiesā strīdā ar Jelgavas pašvaldību par uzņēmumam “Auras centrs” izsniegto būvatļauju Cukura ielā. Jau ziņots, ka Administratīvā apgabaltiesa atcēlusi pilsētas būvvaldes izsniegto un 2017. gada 27. aprīļa domes sēdē apstiprināto būvatļauju lielveikala “Depo” celtniecībai Jelgavā, Cukura ielā. Tā ir ceturtā reize, kad tiesa neļauj Cukura ielā būvēt lielveikalu.
Lietai par to, vai būt vai nebūt lielveikalam Lielupes krastā netālu no Jelgavas pils, “Ziņas” ir sekojušas kopš tās sākuma. Taču šoreiz uz tuvāku sarunu aicinājām Mārtiņu, kurš gan stāsta par advokāta profesijas izvēli, gan pamato nepieciešamību ikvienam sekot līdzi aktuālajiem procesiem kā savā pilsētā, tā arī plašāk un iesaistīties tajos. Vēl uzzinām, kādu nospiedumu pieauguša cilvēka personībā var atstāt skolas laika aktivitātes.
Trūkst vienotas vīzijas
Pirmo reizi par uzņēmēja vēlmi Cukura ielā celt lielveikalu Mārtiņš padzirdēja, kad Jelgavas dome atteica būvatļauju, kamēr netiks novērsti uzrādītie trūkumi. Toreiz, izvērtējot būvniecībai iecerēto vietu un pārējos apstākļus, Mārtiņš bijis pārliecināts, ka dome šinī vietā celt lielveikalu neatļaus. Tomēr būvatļauja izsniegta.
Mārtiņam tas nešķita pareizi, un viņš feisbukā uzmeklēja domubiedru grupu, kas jau bija iestājusies pret lielveikala būvniecību konkrētajā vietā, un izteica vēlmi cīnīties kopā. Izrādījās, ka šī domubiedru grupa tobrīd bija jurista meklējumos. “Tad arī izlēmām dibināt biedrību, vienojoties, ka šis nebūs vienīgais jautājums, kura risināšanā nākotnē varētu piedalīties. Pa šiem gadiem esam iesaistījušies vairāku jautājumu risināšanā, rīkojuši konferences, kurās gūtas vērtīgas atziņas, ir izvērtusies diezgan veiksmīga diskusija ar Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldi par dažādiem plānošanas jautājumiem,” stāsta Mārtiņš.
Viņš uzsver – teritorijas plānošana ir ļoti nozīmīga katra iedzīvotāja dzīvē. “Tajā pašā laikā tā ir ļoti sarežģīta, teju bez arhitekta un jurista izglītības grūti izprotama. Biedrība, kurā apvienojušies cilvēki ar nepieciešamajām zināšanām, var palīdzēt sabiedrībai iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Šobrīd Jelgavā ir atvērta teritorijas un ilgtermiņa attīstības stratēģijas plānošana. Kā viens no biedrības kolēģiem jau izteicies, līdz šim plānošana pilsētā izskatījās pēc tādas lupatu deķa lāpīšanas. Mums vajag stāvvietu – liksim te, vajag tirgu – celsim tur. Ko darīsim ar Lielupes krastiem? Varbūt kaut kur ir ideāla vieta dzīvokļiem, kas Jelgavai piesaistītu iedzīvotājus, kuri maksātu nodokļus, un mēs visi kopā te varētu labi dzīvot? Trūkst vienotas vīzijas. Šī ir tā iespēja, iesaistot sabiedrību, visiem kopā mēģināt plānot pilsētu. Kas tajos dokumentos tiks ierakstīts, tā arī dzīvosim turpmākos vismaz desmit gadus,” teic jurisprudences speciālists.
Ģimenē prokurors un pedagogi
Jelgavnieks Mārtiņš Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. Jau studiju gados sācis strādāt par tiesneša palīgu Administratīvajā apgabaltiesā. Pēc universitātes absolvēšanas izvēlējies advokatūras ceļu, praktizējis vienā no lielākajiem Latvijas advokātu birojiem. Šobrīd Mārtiņš ir zvērināta advokāta palīgs, bet atlicis vēl pēdējais eksāmens līdz advokāta statusam. Specializējas strīdos, kur vienā pusē ir cilvēks, otrā – valsts. Tie aptver visdažādākās jomas, piemēram, būvniecību, nodokļus, sociālos jautājumus.
Skolas laikā Mārtiņam padevusies fizika un matemātika, tāpēc, stājoties universitātē, kā otrā prioritāte tika atzīmētas inženierzinātnes. Taču jurisprudence saistīja vairāk. “Patīk darbs ar cilvēkiem, iesaiste sabiedriskajos procesos. Mazliet biedēja inženiera ikdienas darbs pie datora. Arī advokāta profesijā tas ir, bet, šķiet, mazāk. Patīk lietas, kur cīnies par to, kas būtu vislabāk. Praksē cenšamies ne tikai primāri aizstāvēt klienta intereses, bet arī būt tiesību zinātāji. Advokāts ir piederīgs tiesu sistēmai, un no viņa tiek sagaidīts, ka viņš pārstāvēs savu klientu, bet vienlaikus runās saskanīgi ar tiesībām. Jau sākumā ir svarīgi kopā ar klientu saprast, vai lieta ir cerīga. Ar bezcerīgu lietu iet uz tiesu nav ieteicams gandrīz nevienā gadījumā,” stāsta Mārtiņš.
Viņš izvēlējies līdzīgu ceļu, kā savulaik gājis vectētiņš, kurš bija prokurors Jelgavā. Vectētiņš devās aizsaulē, kad mazbērni vēl bija mazi. Mārtiņš lepojas, ka ģimenē ir vairāki pedagogi. Skolotāja bijusi vecmāmiņa, mamma māca fiziku Jelgavas Valsts ģimnāzijā, par talantīgu un aizrautīgu fizikas skolotāju kļuvis brālis Kārlis. Tētis, kura arī vairs nav šajā saulē, bijis saistīts ar datoriem. “Tā kā tētis bija arī datoru skolotājs, tas ļāva mums jau agrā bērnībā iepazīt pirmos datorus. Viņš mācīja ne tikai, kas ir internets, bet arī to, kā strādāt ar “Excel”, “Word”… Nevienam no mums darbs ar datoru nesagādā problēmas. Māsa Madara darbojas mediju un pārdošanas vidē, arī brālis savā darbā izmanto datoru, tāpat datorprasmes ir ļoti svarīgas juristiem.”
Svarīga analītiskā domāšana
Kādām īpašībām ir jāpiemīt advokātam? “Ļoti svarīga ir analītiskā domāšana. Daudziem šķiet, ka advokāti mācās no galvas likumus un zina visu. Tā nebūt nav. Svarīgi ir mēģināt saprast, kā strādā sistēma. Agrāk ciematā varēja būt viens ārsts, veikalnieks, jurists, amatnieks, vairums bija zemnieki. Šobrīd pasaulē praktiski jebkurā profesijā cilvēki specializējas – ar vēderkaiti mēs neejam pie smadzeņu ķirurga. Specializējas arī advokāti. Protams, jābūt pamatzināšanām visās nozarēs, bet, lai būtu spēcīgs savā jomā, tā jāapgūst padziļināti. Svarīgi arī neuzņemties lietu, par kuru nav pārliecības, ka jautājumu saproti. Tādos gadījumos labāk ieteikt kolēģi, kurš darbojas konkrētajā nozarē.”
Vēl Mārtiņš kā advokātam svarīgas īpašības min spēju saglabāt racionālu un mierīgu stāju, atzīstot gan, ka advokāti, tāpat kā cilvēki citās profesijās, mēdz būt dažādi. Vai jāpiemīt arī spējai izteikties un uzstāties publikas priekšā? Tās noderot, taču to varot arī izkopt. Kaut vai sākot ar brīdi, kad skolas pasākumā jāiziet pilnas zāles priekšā. “Nav pat svarīgi, kas tajā brīdī jāsaka, galvenais ir to izdarīt. Un tad jau saproti, vai tas patīk. Ja iekšēji pretestība ir tik liela, ka to negribas darīt, droši vien būs grūti dzīvē ar tādu profesiju nodarboties,” spriež Mārtiņš.
Viņš absolvējis Jelgavas Valsts ģimnāziju. Jau skolas laikā sajutis vēlmi piedalīties procesos, tāpēc iesaistījies skolēnu pašpārvaldē. “Organizējot pasākumus, tiek gūta ļoti vērtīga pieredze. Protams, sarīkot skolas basketbola turnīru nav tik grūti kā noorganizēt jauniešu nometni, bet tas dod pirmās iemaņas, kā komunicēt, plānot grafikus, tiesnešu darbu. Ir jāizmanto iespējas, ko piedāvā skola. Tas ir interesanti un sniedz papildu izglītību.”
Kopā ar jauniešiem izzina Latviju
Mārtiņš ir viens no jauniešu nometnes “Saulgriežu vasaras vidusskola” organizatoriem. Sācis kā audzinātājs 2008. gadā, līdz pievienojies vadības komandai. Nometne paredzēta jauniešiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Katru vasaru kopš 1993. gada nometne notiek citā Latvijas vietā, dodot iespēju jauniešiem trīs nedēļu garumā iepazīties ar attiecīgā novada kultūru, valodas īpatnībām, iedzīvotājiem. 2015. gadā tā norisinājās Platonē.
Nometnes pamatideja un liela daļa tradīciju aizgūtas no Garezera Mičiganas štatā ASV, kur reizi gadā tiek organizēta nometne latviešu bērniem, veltot uzmanību tautas kultūras izzināšanai. Gan pedagogu, gan Saulgriežu vasaras vidusskolas dalībnieku vidū katru gadu ir kāds no ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Skolas programmā ietilpst valodas mācība, literatūra, novadpētniecība, vēsture, politika, komunikāciju māksla. Pēcpusdienu nodarbību klāsts atkarīgs no pieaicinātajiem amatniekiem un māksliniekiem – tā var būt, piemēram, stikla vai tekstila māksla, sveču liešana, sports, teātris, ansamblis, literārais pulciņš, aušana, keramika, ģitārspēle… Jaunieši dzied korī un dejo tautas dejas.
“Šīs trīs nedēļas lielai daļai jauniešu ir pirmā pieredze tik ilgi prom no mājām. Tas rosina viņus veidot kontaktus, audzināt patstāvību. Bieži vien jaunieši sadraudzējas un pēc gada brauc atkal. Katru gadu mainām nometnes vietu, nodarbības, tēmas, tāpēc vienmēr ir interesanti arī tiem, kuri nometnē jau piedalījušies. Ik gadu pie mums brauc arī diasporas jaunieši, kuriem šī ir iespēja atgriezties latviskajā vidē,” Mārtiņš par nometni stāsta ar tādu aizrautību, ka skaidrs – dzimtas pedagoga gēns ticis arī viņam. Šogad nometne sāksies 19. jūlijā un notiks Limbažu pusē.
Šahs un medības
Mārtiņa interešu loks ir plašs, un sadalīt laiku starp visām neesot viegli. Tā “pabērna” lomā nonācis šahs, ko viņš apguvis jau bērnībā un kas palīdzējis attīstīt profesionālajā jomā nepieciešamās īpašības. Sākumā tajā trenējušies visi trīs Daģu ģimenes bērni.
Agra bērnība pavadīta Vecumnieku novada Misā, kur darbojās aizrautīgs šaha treneris Egons Nērings. Vēlāk, jau dzīvojot Jelgavā, Mārtiņš skolojās pie Viktora Krūmiņa, kurš savus audzēkņus ļoti atbalstīja. “Pirmie sporta veidi, ar kuriem nodarbojos, bija šahs un basketbols, kas veiksmīgi attīstīja gan prāta, gan fizisko pusi. Skolas laikā šahu spēlēju diezgan aktīvi, šobrīd tam sanāk pievērsties pāris reižu gadā,” noteic Mārtiņš. Viņš ir arī pirmā advokātu šaha čempionāta uzvarētājs – nesen notikušais bija jau ceturtais pēc kārtas.
Mārtiņam ir vēl kāda aizraušanās – medības. “16–17 gadu vecumā, kad tēta brālis paaicināja līdzi medībās kā dzinēju, man tik ļoti iepatikās laika pavadīšana mežā, ka turpinu to darīt – jau kā mednieks. Mūsdienās ir svarīgi mēģināt dzīvot saskaņā ar dabu. Medības ir viens no veidiem, kā saprast dabu sev apkārt, tā veidojas lielāka cieņa pret to. Tālāk jau varam to pārnest uz pilsētas dzīvi, piemēram, šķirojot atkritumus,” teic Mārtiņš.
Marita Asarīte, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece
Pieredze visam mūžam
Mārtiņš darbojās skolēnu pašpārvaldē, šaha pulciņā, gāja uz debatēm, ko vadīja klases audzinātāja. Reiz skolā spriedām, ka tas viss viņam palīdzējis nokļūt tur, kur viņš ir šobrīd. Diskusijā ar skolēniem Mārtiņš stāstīja, ka šahs viņam devis loģisko domāšanu, savukārt darbošanās pašpārvaldē un debates – idejas, kā runāt argumentēti, vadīt pasākumus. Mārtiņš nebija no malā sēdētājiem, piedalījās visur, palīdzēja organizēt un vadīja pasākumus. Skolā gūto pieredzi viņš paņēmis līdzi visam mūžam.
Inga Strode, Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Mārtiņa klases audzinātāja
Inteliģenti un pieauguši
Mārtiņa klase (matemātikas novirziena, 2007. gada izlaidums – red.) bija ļoti inteliģenti, grāmatas lasoši jaunieši. Pozitīvi, jauki, vidusskolas posmā šķita jau ļoti pieauguši. Tajā laikā man bija mazs bērns, klase gribēja braukt ekskursijā, bet painteresējās, vai man būs, kam dēlu atstāt, un vai varēšu braukt ar viņiem kopā. Jaunieši bija ļoti aktīvi, organizēja skolas pasākumus un arī tajos piedalījās. Visus trīs vidusskolas gadus Mārtiņš bija skolas debašu kustībā. Tā bija spēcīga trīs Mārtiņu komanda.
