Viens no sakoptākajiem pilsētas dārziem pēdējo gadu laikā izveidots Vītolu ceļā. Tur pirms dažiem gadiem saimniekot sākusi Inta, par savu mērķi izvirzot vides sakopšanu un lauku ainavas radīšanu piepilsētas dzīvesvietā.
Viens no sakoptākajiem pilsētas dārziem pēdējo gadu laikā izveidots Vītolu ceļā. Tur pirms dažiem gadiem saimniekot sākusi Inta, par savu mērķi izvirzot vides sakopšanu un lauku ainavas radīšanu piepilsētas dzīvesvietā.
Dārzā sprigani rosās vairāki suņi. Tie brīvi staigā pa teritoriju, dārza apmeklētājam piešķirot pat tādu kā brīvības sajūtu. To apstiprina arī Intas kundze – viņas vēlmes, veidojot dārzu, bija trīs hektāru platībā ap māju radīt vietu, kurā pēc saspringtas darbdienas var atpūsties un gūt enerģiju nākamajai dienai.
No ceļa puses pār sētu redzot vien vairākus paliela auguma kokus un krūmus, dārzs šķiet krietni noslēpumains. Netālu no mājas uz kādreizējā siltumnīcu kompleksa apkurināšanas skursteņa stārķi ierīkojuši ligzdu, kuras dēļ dārzā palicis arī dūmvads. Tā maskēšanai apkārt apstādīti upenāji. Ap māju vēl no iepriekšējo saimnieku laikiem dižojas koku rindas, īpaša nozīme reiz bijusi arī lazdām. Inta vēl nekad nav pieredzējusi tik lielu riekstu ražu, kādu lazdas sola šogad – čemuri sakārtojušies ļoti cieši cits pie cita.
Saimniece vītolos cenšas “uzdzīt” “saldo mīlestību”, bet, lai aizsegtu skatu no Būriņu ceļa, blakus nesen veidotam dīķim palielā akmeņu uzbērumā sastādīti sausumizturīgi augi akmeņdārzam. “Pavasarī tulpes veido brīnišķīgas krāsu kāpnes augšup pa kalniņu,” priecājas dārza īpašniece. Ziemā tur zaļo dažādu šķirņu klājeniskie un piramidālie kadiķi, tūjas un virši, kas augustā ar ziedēšanu nomaina pavasara agrās vēstneses ērikas un ziemzaļos laimiņus. Kaut kur iespraukusies diegveida tūja, bet viegli rozīgu nokrāsu uzkalniņam piešķir klinšrožu puduri. Visu dārza teritoriju vietumis šķērso kurmju rakumi. “Nesen kurmju bērniem bijis izlaidums,” smaida Inta7, līdzinot augsnes uzkalniņus.
Veidojot dārzu, daudzi augi stādīti par godu tēva hobijam – biškopībai. Tur pamanāmi gan mārsili un čīkstenes, gan piparmētras un lavandas. Iekārtoti arī īpaši lauciņi rapša un baltā amoliņa audzēšanai. Pie dīķa iestādīta kalnu priežu audze. Tās jau tuvākajos gados sāks veidot, lai saglabātu koku nelielo augumu. Māja un teritorija atrodas uz augstākās vietas apvidū. Visapkārt ir upes. Var nojaust, ka tuvējā pļavā top brīvs parks. Šajā dārzā gan par brīvības sajūtu raizēties nevar. Zaļojoši vīnogulāji pie 1922. gadā celtās mājas, klājeniskās rozes pie strūklakas, dažādu paaudžu augļu dārzs un klasiski baltās hortenzijas rada pārliecību, ka cilvēks var izveidot skaistu saskaņu ar dabu dārzā, kurā iespējams ne tikai strādāt, bet arī atpūsties.
