Pēdējos gados itin bieži pievērsta uzmanība dažādu agrāku neredzētu materiālu radīšanai.
Pēdējos gados itin bieži pievērsta uzmanība dažādu agrāku neredzētu materiālu radīšanai. Dažādi īpatnēji metālu sakausējumi un pašremontējošie materiāli, iespējams, tieši tagad sāk savu uzvaras gājienu. Tomēr Nebraskā radītajam plastiskajam izstrādājumam piemīt viena otra neierasta īpašība.
Iespējams, ka šis atklājums radīs asociācijas ar Hugo Diega «neilona šlipsi no plastmasas». Linkolna Universitātes ķīmiķi radījuši pasaulē pirmo plastisko magnētu. Sensacionālais panākums nav gūts bez pūlēm – tas prasījis vairāk nekā trīspadsmit gadu ilgu rūpīgu darbu. Bet tā veicēji – ķīmijas profesors Andžejs Radžka, viņa sieva un kolēģe, profesora asistente Sučada Radžka un doktora grāda kandidāts Žiravats Vongsriratanakuls – beidzot var izbaudīt Nacionālā Zinātnes fonda un viņu darbavietas atbalstīto pūliņu augļus.
«Agrāk jau tika atklāti organiski magnēti, kuru pamatā bija mazo molekulu kristāli. Šoreiz galvenais ir tas, ka mūsu piedāvāto organisko polimēru pirmo reizi var saukt par magnētisku,» uzsver A.Radžka. «Šāda materiāla atklāšana tika paredzēta jau vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem, un tam ziedots ārkārtīgi liels darbs, īpaši Japānā un Eiropā. Mēs pie tā strādājam jau kopš 1988. gada, kad es vēl biju profesora asistents Kanzasā. Radījām arvien lielākas un lielākas molekulas ar dažādām nepāra elektronu kombinācijām, lai saprastu šāda polimēra uzbūvi. Tas notika pakāpeniski, soli pa solim.»
1992. gadā, kad A.Radžka ar visu savu laboratoriju pārgāja strādāt uz Nebrasku, viņš bija izteicies, ka, lai nu kā, bet tuvākajā laikā izstrādāt tādu plastisko magnētu, ko varētu piestiprināt saldētavas durvju iekšpusē, nav nekādu cerību, jo magnētiskie polimēri ir nestabili, izņemot – ja tie atrodas no skābekļa brīvā vidē, kuras temperatūra ir zemāka par desmit grādiem pēc Kelvina skalas (vairāk nekā 440 grādi zem nulles pēc Fārenheita).
Tomēr jau toreiz zinātnieks bija pārliecināts, ka šīs problēmas ir pārvaramas, īstenojot japāņu ķīmiķa teorētiķa Noboru Matagas 1968. gadā izdarītos secinājumus.
«Mataga toreiz pauda pārliecību, ka samērā drīzā nākotnē būs iespējams radīt organiskos magnētiskos polimērus, turklāt to varēs izdarīt istabas temperatūrā,» stāsta A.Radžka. «Bet teorētiķi jau vienmēr ir priekšā praktiķiem, un, lai arī paredzēt var visu, tas nebūt nenozīmē, ka uzreiz zināsim, kā šīs prognozes piepildīt.»
Zinātnieks salīdzina savu atklājumu ar to, ko vairāk nekā pirms divdesmit gadiem izdarīja komanda, kuras sastāvā darbojās arī Nebraskas universitātes absolvents, Nobela prēmijas laureāts Alans Hīgers. Toreiz tika atklāti pirmie elektrisko strāvu vadošie polimēri.
«Laikā, kad tie tika atklāti, cilvēki uzskatīja, ka no polimēriem varētu ražot vadus, aizstājot metālu. Taču pirms desmit gadiem tomēr tika konstatēts, ka tos var izmantot pilnīgi citiem mērķiem – kā gaismu izstarojošas diodes, un to izmantošana elektrības vados vairs nebija aktuāla.
Pašlaik vislielāko gandarījumu mums sagādā pašu atklājums, ka no organiskā polimēra var izgatavot plastisko magnētu. Galu galā jauni atklājumi ir zinātniskā darba mērķis. Atkal varam ķerties «vērsim pie ragiem», lai veiktu ko tādu, kas līdz šim ticis uzskatīts par neiespējamu.»
