Pārnestā nozīmē runājot, «vārīt ziepes» var, cik tik uziet, ja vien ir pietiekami spēcīga «aizmugure», vēlams – tieši tiesiskajā aspektā.
Pārnestā nozīmē runājot, “vārīt ziepes” var, cik tik uziet, ja vien ir pietiekami spēcīga “aizmugure”, vēlams – tieši tiesiskajā aspektā. Un, ja vēl aizsardzību nodrošina juridisks “nonsenss”, tā zināmai savādnieku šķirai ir laime pilnībā.
Lai nelietībās pieķertu subjektu pacenstos padarīt kaut mazliet tīrāku un šķīstāku, nereti ierasts ar virtuozu vērienu “skalot” trauslā likumdošanas monumenta pamatni.
Tikko kā ar jaunu sparu sarosījušies dažāda līmeņa aktīvisti, kas skaļi un publiski pauduši satraukumu par pārkāptām dzērājšoferu “cilvēktiesībām” no valsts puses, jo “izolatora doniņām” nolemtajiem, lūk, likuma rāmjos netiekot dota iespēja “bargos” spriedumus pārsūdzēt. Bet tas nozīmē gan rūkšanu pretī mūsu pašu Satversmei, gan starptautiska mēroga Cilvēktiesību konvencijai.
Vienlaikus par juridiska mudžekļa ķīlnieku kļuvis ar vērā ņemamu sabiedrības uzticības kredītu aplaimotais Tiesībsarga birojs, kas, iespiests likumdošanas aktu strupceļā, paudis gatavību izeju no tā meklēt caur Satversmes tiesas durvīm. Protams, riskējot kļūt “nesaprasts”, jo lai nu ko, bet žvingulī “pie kloķiem” sēdošo aizstāvēšanu sabiedrība neatbalstīs.
Pats traģikomiskākais, ka izraisītā diskusija patiešām var kļūt par iedarbīgu aizstāvību autopļēguriem – potenciālajiem slepkavām. Kā norāda cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits, pašreizējais šāda pārkāpuma konstatēšanas un soda piemērošanas mehānisms Latvijā patiešām nenodrošina “loģisku cilvēktiesību ievērošanu”, jo pārkāpumu pārsūdzēt iespējams tikai pēc iznākšanas no diennakšu “atsēdēšanas”.
Kā risinājums tam būtu nodrošināt ātru apelācijas procesu pēdējā potenciālā “grēkāžu” glābiņa kapacitātē. Tomēr pie pašreizējās tiesu instanču noslogotības tas ir nereāli, un kā vienīgā izeja te saskatāma vien papildu finanšu un cilvēkresursu nodrošināšana administratīvajām apgabaltiesām. Taču, visticamākais, šāda iecere automātiski iekļaujama vien vajadzības izteiksmē sastādītā optimistisko nākotnes plānu sarakstā. Un pārējo, lasi – potenciālo upuru, cilvēktiesības šeit, atvainojiet, paliks sekundārā plānā.
Vairāki juridiskās jomas speciālisti neoficiāli atzīst, ka pēc aicinājuma “sakārtot papīrus” atbilstoši starptautiskajiem kanoniem Saeimas deputātu reakcija bieži vien ir – tā nu te iesim domāt par dzērāju tiesībām! Un tā ir pilnībā saprotama pilsoniskā nostāja, kam, jāpieļauj, piekristu ne vien atskurbtuvju personāls, bet arī liela daļa sabiedrības. Kā vienīgā “papīra nianse” atliek tikai šīs pozīcijas pretruna ar konkrētu augstu stāvošu konvenciju, kam Latvija, par laimi vai nelaimi, pievienojusies un nu spiesta ciest kā važas uz sava vārīgā kakla. Diemžēl šīs saistības papildus visam ar laiku var izrādīties arī kārtējais tilts uz jauniem tiesas procesiem un tam sekojošiem zaudējumiem. Bet rūgtuma remdēšanas brīdī mūsu “otrā vara” varēs sevi mierināt ar domu, ka vismaz bīstamākajai “grādīgo” ļautiņu daļai izdevies atrast savu “advokatūru” visaugstākajā līmenī. Ar pārējiem lai tur būtu, kā būdams.
Vienlaicīgi risināms arī jautājums par transporta līdzekļa vadītāja apliecības aizturēšanas procedūru. Pašreizējā kārtība diemžēl pieļauj atsevišķus gadījumus, kad stūrējošie dzērāji gluži kā ziloņi kaut četrrāpus var “izlīst” caur lāpāmadatas aci un izvairīties no tūlītējām sankcijām, tādējādi autovadīšanas dokuments kabatā paliek vēl vismaz vairākas dienas. Nemaz nerunājot par gadījumiem ar ķīmisko preparātu rijējiem. Savukārt citiem satiksmes dalībniekiem atliek vien zīlēt vējstiklos un spidometru bultiņās, vai pretī braucošais nav kārtējais “riteņotais killers”.
Kāda no šā apburtā gumijas loka ir izeja? Viennozīmīgi – gan sodu “drakonizēšana”, ja reiz pašreizējie ir tik neiedarbīgi, gan papildu resursu novirzīšana administratīvajām tiesu instancēm, lai ikviens tiesā apdalītais “dzerambraucējs” kaut vai pēc Francijas parauga varētu nekavējoties stāties augstāka ranga Temīdas kalpa priekšā. Tad ne vien izpaliks kladzināšana par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet arī kaut nedaudz no šādiem salašņām “attīrīsies” autoceļi. Ar ko sevi varēsim tikai apsveikt.
