«Esam applūduši pie Lielupes no pirmdienas, nedaudz uz augšu no Jelgavas, teritorijā no Teteles līdz Garozai. Izbraukt no mājām nav iespējams. Ar mums ir mazs bērns. Ko ēst ir, un labi kaimiņi arī blakus. Bet gribētos gan internetā redzēt izsmeļošu informāciju, kāds konkrēti ir stāvoklis Lielupē visā tās garumā. Cik daudz krities ūdens līmenis Staļģenē. Kur vēl ir ledus sastrēgumi, jo ledus periodiski joprojām iet. Apstākļos, kad cilvēkus informēt ir ļoti viegli, praktiski nekāda informācija netiek sniegta. Pat padomju laikā, pirms interneta pastāvēšanas, cilvēki tika labāk informēti par plūdu situāciju,» pukojas kāds «Zemgales Ziņu» portāla lasītājs. Lūgums ir cilvēciski saprotams un pamatots.Jelgavas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» mājas lapā vakar informācija par notiekošo atjaunota divreiz – par situāciju pulksten astoņos no rīta un četros pēcpusdienā. Arī sociālajos tīklos, ko mūsdienās daudzi izmanto, lietojot mobilos telefonus, informācija sausa un ļoti reta. Ozolnieku novada pašvaldība ziņojumu par palu skartajām teritorijām vakar sagatavojusi vien pēc masu mediju lūguma. Lai arī pirms trim gadiem gūta laba dabas mātes mācība, pieļaujam tās pašas kļūdas.Pašvaldības galvenais speciālists plūdu prognozēšanā turpmāk vispār gatavs piesaistīt zīlnieci, jo redz, par desmit tūkstošiem latu izgatavotā karte plūdu modelēšanai noder vien upes līmeņa fiksēšanai, nevis situācijas prognozēšanai un sapratnes radīšanai par to, kur nepieciešams izveidot caurtekas vai dambjus, kā tas solīts pirms vairāk nekā četriem gadiem. Jo pēkšņi aprīlī uzkritis sniegs un prognozes atkal jāmaina. Nedzīvojam jau kādā Āfrikas valstī, kur sniegs līdzinās stihijai.
