Ilgi gaidīts notikums, ne tik vērienīgs kā 2000. gada slāvu mūzikai veltītais festivāls, kas aptvēra visas Latvijas mūzikas vidusskolas.
Ilgi gaidīts notikums, ne tik vērienīgs kā 2000. gada slāvu mūzikai veltītais festivāls, kas aptvēra visas Latvijas mūzikas vidusskolas. Šoreiz festivālā koncertā Jelgavas Mūzikas vidusskolā (JMV) piedalījās Ventspils, Liepājas, Jelgavas Mūzikas vidusskolas, pievienojās arī Cēsis.
Šā festivāla zīme – P burts – norises pasaulē, sākotnēji domātas mūzikā, bet 2. aprīlī norisinājās īsti dramatiski notikums – Romas pāvesta Jāņa Pāvila II dzīves pēdējie brīži. Atgriežoties mūzikas jomā – polonēzes, pastorāles, pasakas, poēmas, piecdaļīgs valsis, prelūdijas, postlūdija polkās, Petrarkas sonets, sniedzot priekšstatu, ko spēlē topošie pianisti līdztekus sonātēm, variācijām, fūgām un etīdēm. Saloniski viegli aizslīdēja Jāzepa Vītola Polka ar draiski šķelmīgu piesitienu, dodot vietu Nikolaja Metnera niansētajām jūtu noskaņām Pasakā E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas (LMV) 1. kursa audzēknes Lienes Peterlevicas (ped. Ligita Tiltiņa) priekšnesumā. Čehu mūziku grūti iedomāties bez polkas, tam apliecinājums šīs dejas daudzveidīgs izmantojums Bedržika Smetanas daiļradē. Šoreiz – Poētiskā polka, kuras sarežģīto skaņurakstu risināja JMV 1. kursa audzēkne Solvita Zadauska (ped. Pēteris Novicāns). Interesanti, bet mazliet stiepti, vēlējos vairāk saklausīt krāsu kontrastu. Veiksmīgi muzikālos tēlus ieskicēja Ineta Sidorišina (JMV 1. k., ped. Silvija Audre) N.Metnera Divu pasaku op.26 izpildījumā. Šķiet, vislabākie nodomi bija A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas (CMV) 1. kursa audzēknei Lindai Kļavai (ped. Ilze Mazklane). Satraukums, akustiskas problēmas liedza atraisīties ar labām pianistes dotībām apveltītajai topošajai mūziķei traģiskajā Frederika Šopēna Polonēzē mi bemol minorā. Spilgts krāsu akcents bija E.Donanjī Pastorāle – vērienīga, kolorīta kompozīcija. Otra tik savdabīga, uzmanību piesaistoša darba festivālā nebija. CMV 2. kursa audzēknei Aijai Salai (ped. Benita Zvīgule) izdevās labi iejusties šā darba tēlu atklāsmē. Savukārt ar A.Kalniņa poēmām interesanti sevi pieteica Daiga Solovjova. Īpaši labi viņai padevās arhaiski vēstījošā sol bemol mažora poēma, taču Ventspils Mūzikas vidusskolas (VMV) 1. kursa audzēknei (ped. Daira Štrausa) jāstrādā daudzveidīga piesitiena veidošanā. Pārdomāts, noslīpēts bija JMV 2. kursa audzēknes Ingas Vrubļevskas (ped. Inese Žurauska) sniegums M.Čurļoņa un B.Smetanas darbu atskaņojumā. Filosofiski gaišas, tautas mūzikas intonācijām caurstrāvotas izskanēja četras M.Čurļoņa prelūdijas. Īsta pērle, manuprāt, bija klusināti noslēpumainā 4. prelūdija ar zīmīgi skaistu kanteles atdarinājumu. Spilgts bija LMV 3. kursa audzēkņa Gļeba Beļajeva (ped. Gaiga Hirsone) sniegums Kloda Debisī la minora prelūdijas priekšnesumā, bet Volfganga Dārziņa Postlūde un Prelūde gan varēja iezīmēties atšķirīgāk. Smagi, saskaldīti risinājās pazīstamā Morisa Ravēla Pavane Danas Jakovčikas (CMV 3. k., ped. B.Zvīgule) izpildījumā. Manuprāt, viņai labāk izdevās atklāt spēles prasmi F.Šopēna fa minora dramatisma caurstrāvotajā prelūdijā. F.Lista mūza jājūt un jāprot smalki atveidot – tieši tā, gribas teikt par Petrarkas sonetu nr.123, kas ventspilniecei Olgai Popovai (VMV 3. k., ped. D.Štrausa) arī izdevās. Motorisks, neatlaidīgs, uzmācīgs bija trīs Jāņa Ivanova prelūdiju uzzibsnījums JMV 4. kursa audzēknes Natālijas Ivanovas (ped. P.Novicāns) priekšnesumā. Gaidīta ir katra Maijas Kārkliņas uzstāšanās – šoreiz N.Metnera Primavera (pavasaris) atskaņojumā. Plaši otas vēzieni un pasteļkrāsas brāzmainā, saulaini gaišā kolorītā, izvelkot krāsas pavasara ainavā, žilbinoši “šopēniski” putnu treļļi, “rahmaņinoviskā” melodijas plūsma – šo tehniski sazaroto skaņurakstu Maija veica itin vēsā mierā.
Saklausīt, iepazīt, vērtēt neparasto – liekas, tas šim festivālam izdevās, jo jelgavnieki vienmēr bijuši nemiera pilni, meklējoši, jaunām idejām pārpilni, varoši kopt savas identitātes tradīcijas.
