Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāju Andreju Baļčūnu un Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) vadītāju Gintu Reinsonu intervē Edgars Kupčs un Gaļina Kudrjavceva.
– POIC darbojas divus gadus. Kādi ir galvenie darba rezultāti?G.R.: Galvenais, ka iegūta iedzīvotāju uzticība. Lielākā daļa no pieteiktajām problēmām pilsētvidē tiek atrisinātas, tāpēc iedzīvotāji, jūtot, ka ir rezultāts, zvana un stāsta par citām lietām. Ieviešam jaunas tehnoloģijas – ir ieviestas mobilās aplikācijas, ko var lietot viedtālruņu lietotāji. 2012. gadā interaktīvajā kartē bija 282 pieteikumi, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājums ir par 11 procentiem. Mobilajā aplikācijā trīs mēnešu laikā pagājušā gada beigās bija 36 pieteikumi, šogad – jau 23. Salīdzinot ar 2011. gadu, ziņojumu skaits gan pa telefonu 8787, gan kartē, pagājušajā gadā audzis par 64 procentiem, kopējais skaits bija 5965.- Par ko visbiežāk ziņo?G.R.: 97 procentos gadījumos ziņots par Jelgavu, taču informē arī par Jelgavas un Ozolnieku novadiem. Lielākā daļa ziņojumu ir par «Pilsētsaimniecības» kompetenci – klaiņojošiem dzīvniekiem, luksoforiem, transporta būvēm un ielu apgaismojumu.- Vai sūdzībām ir sezonāls raksturs?G.R.: Jā, sākot ar septembri, intensīvi ziņo par ielu apgaismojumu. Ja pilsētā bijusi uguņošana, apmēram nedēļu pēc tam ziņo par noklīdušiem dzīvniekiem. Ziemā, protams, sūdzas par netīrītiem ceļiem. Tiklīdz temperatūra ir augstāka par nulli, kad ledus paplēš asfaltu, uzreiz ziņo par bedrēm.- Cik ilgs laiks vidēji paiet, līdz pieteiktā problēma tiek atrisināta?A.B.: Katrs pieteikums tiek reģistrēts žurnālā. Tos saņem atbildīgie speciālisti, kas informāciju nodod uzņēmējiem, ar kuriem «Pilsētsaimniecībai» noslēgti līgumi ar noteiktu termiņu darbu izpildei. Piemēram, uz problēmām ar luksoforiem jāreaģē dažu stundu laikā, citiem pieteikumiem var veltīt dienu, divas. Laternām ir nedēļa, jo, lai arī kā gribētos, lai salabo uzreiz, mums nav tādas naudas, lai varētu sūtīt meistaru uz katru laternu, kas nedeg.- Klaiņojošos dzīvniekus arī uzreiz neķer?A.B.: Mums ir līgums ar Bauskas uzņēmumu. Ķērājs pēc informācijas saņemšanas ziņo, vai ir Jelgavā. Ja dzīvnieks ievainots, jāreaģē stundas laikā neatkarīgi no tā, vai ir darba diena vai brīvdiena.G.R.: Ja dzīvnieks ir agresīvs, pirmo darbu veic Pašvaldības policija, jo ir pieejama trankvilizatorpistole.- Kā nodrošināt atgriezenisko saiti, lai problēmas pieteicējs zina par tās novēršanu?G.R.: Pie savas problēmas kartē pieteicējs var redzēt attiecīgās krāsas karodziņu – darbs pieņemts izpildei vai ir izdarīts. Dažreiz iedzīvotāji problēmas risinājumu grib ļoti ātri, zvana nākamajā vakarā, tāpēc atgādinām speciālistam, ka ir atkārtots zvans. Pēc iekšējiem noteikumiem mums visiem darbiem ir noteikts termiņš – ja tas ilgstoši netiek izpildīts, speciālists iekšējā sistēmā redz sarkano atzīmi. Vadība redz, ja inženiera darbs kavējas.- Ir pilsētas rajoni, no kuriem ziņo visbiežāk?G.R.: Asteru un Dambja ielas krustojums, Garozas iela. Cilvēki vairāk informē par problēmām ap savu māju.A.B.: Tas ir cilvēciskais faktors. Ir tādi, kuriem var traucēt katrs sīkums, bet daļa ziņo arī tāpēc, ka iepriekš cita problēma ir atrisināta. Protams, ja būtu nauda, varētu reaģēt ātrāk. Līdz ideālam vēl tālu.- Vai «Pilsētsaimniecības» vērtējumā pēc POIC darba sākuma problēmas tiek risinātas ātrāk?A.B.: Jā. Inženieri pa pilsētu turpina braukāt, tas ir viņu uzdevums. Bet vēstuļu ar pretenzijām mums faktiski vairs nav, viss nāk tieši no POIC. Tas vien, ka mums prasa, lai jau nākamajā dienā laternā spuldze būtu ieskrūvēta, liecina, ka iedzīvotāji redz, ka strādājam, jo no tā, kas nedara, neprasa.- Cik darbinieku pašlaik strādā POIC?G.R.: Mums ir pieci dispečeri, un tas ir par vienu vairāk, nekā bija sākumā. Maiņā strādā viens. Četriem bija pārslodze, viņi pārstrādāja virsstundas. Arī gadījumos, ja notiks kāda ārkārtas situācija, viens dispečers varēs atbildēt uz iedzīvotāju sūdzībām, bet otrs – komunicēt ar operatīvajiem dienestiem un civilās aizsardzības komisiju.- Vai ar esošajiem resursiem spējat apstrādāt augušo informācijas apjomu?A.B.: Aprīkojumu, kas atvieglo dispečeru darbu, neesam atstājuši tā izveidošanas stadijā – to visu laiku uzlabojam. Esam tikušies ar uzņēmumu, lai pārrunātu, kā pilnveidot operatīvās informācijas karti, kā apvienot kopā visu informāciju.- Naktīs arī to saņemat?G.R.: Tad biežāk ir informācija no ugunsdzēsējiem. Mūsu rācijas strādā vienā frekvencē.A.B.: Naktīs tā ir arī informācija par temperatūras izmaiņām, ceļu stāvokli ziemā. Dispečers nodod informāciju arī ceļa tīrītājiem, kuru maršrutiem un darbam varam sekot.G.R.: Tas ir laiks no trijiem naktī līdz brīdim, kamēr atjaunojas intensīva satiksme. Līdz tam laikam ceļiem jābūt tīriem.- Vai bieži saņemat informāciju par problēmām, kas ir citu dienestu kompetencē?G.R.: Saņemam informāciju arī no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas. Strādājam vienā frekvencē, tāpēc zinām, vai notikuma vietā nepieciešama mediķu vai policijas palīdzība, vai vajadzētu norobežot notikuma vietu. Viens no pēdējiem šādas sadarbības piemēriem bija avārija Aizsargu ielas un Kārniņu ceļa krustojumā. Tur bija izlijis liels dīzeļdegvielas apjoms, kas mums bija jāsavāc, jo Valsts policija lūdza palīdzību.A.B.: Savukārt, ja kas līdzīgs notiktu jau novada teritorijā, mēs informāciju nodotu «Latvijas valsts ceļu» informācijas centram, kas iesaista savus dienestu.G.R.: Saņemam sūdzības arī par citu dienestu darbu. Visbiežāk iedzīvotāji zvana par elektrības padeves pārtraukumiem. Mums ir sadarbība ar «Latvenergo», un, ja esam saņēmuši sūdzību no iedzīvotājiem, cenšamies arī noskaidrot, kāds ir atrisinājums. Ja problēma elektroapgādē ir jau pašā mājā, nevis līdz sadalei, «Latvenergo» ziņo mums, savukārt mēs atrodam, kas ir mājas apsaimniekotājs, un nododam informāciju tālāk. – Bieži informācija par ārkārtas situācijām līdz iedzīvotājiem nenonāk. Piemēram, februāra sākumā notika liela ūdensvada avārija Pumpura ielā, bija bloķēta satiksme. Bet POIC klusēja.A.B.: Mēs esam analizējuši šo situāciju, izdarījuši secinājumus. Pēc saņemtās informācijas apjoma POIC nostrādāja tā, kā bija jāstrādā. Gadījuma analizēšanas darbs vēl turpinās, bet ir robežas, līdz kurām es varu runāt. Gan mēs mācāmies, gan citi dienesti mācās no šādiem gadījumiem. Tā bija komunikācijas kļūda. Mūsu zelta sapnis ir, lai tādu avāriju gadījumā mēs varētu informēt attiecīgā rajona iedzīvotājus, nosūtot īsziņu. Varbūt mums būs šāda iespēja, īstenojot vienu projektu, bet pašlaik par to runāt pāragri. Gribam attīstīt arī interaktīvo karti, lai iedzīvotāji paši piesakās, ka grib, lai viņus informējam par iespējamām problēmām. G.R.: Latvijā likumdošana un mobilo sakaru operatoru nodrošinājums nepieļauj pat to, kas ir Lietuvā. Tur, identificējot kartē krīzes punktu, apziņo iedzīvotājus. Tāpēc, reģistrējoties interaktīvajā kartē, jelgavnieki varētu aizpildīt anketu, norādot savu adresi un informāciju, vai, piemēram, plūdu gadījumā viņiem būtu nepieciešama evakuācija, cik ir ģimenes locekļu, vai ir mājdzīvnieki.- Vai nebūtu jāveido viena vietne, kur iedzīvotāji varētu zināt par visām aktuālajām problēmām vai apdraudējumiem pilsētā?A.B.: Ir iecere POIC kontu sociālajā vietnē twitter.com pārcelt uz «Pilsētsaimniecības» mājas lapas centru. Tur varētu būt informācija, ko dispečers publicētu, ņemot vērā iedzīvotāju un operatīvo dienestu ziņojumus.- Kā darbojas videonovērošanas kameru tīkls?A.B.: Daļa kameru kalpo drošībai – tās novēro un pēc vajadzības groza Pašvaldības policijas darbinieki. Daļu redzam mēs, tās ir fiksētas un vērstas uz ielu krustojumiem. Pašlaik notiek gājēju plūsmas analīze Raiņa ielā, lai varētu pieregulēt luksoforu darbu. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, varēsim labāk organizēt gājēju kustību. Esmu pats gājis – šķērsot Raiņa ielu pašlaik sanāk divreiz ilgāk nekā pirms rekonstrukcijas. Līdz vasarai sistēmai jāstrādā, jo pēc tam nāks Lielā iela, kurā luksofori arī darbosies pēc šādas sistēmas, tad abām ielām jāstrādā kopā, satiksmei būs jāizlīdzinās pa abām.- Vai sekunžu skaitītāji luksoforos arī darbosies visos krustojumos?A.B.: Jā. Pasta un Raiņa ielas krustojumā vēl jāpiestrādā uzstādītājam. Sekundes ielas pāriešanai regulējām, ņemot par pamatu, ka gājējs vienu metru pārvar 1,2 sekundēs, bet papildu laiks pāriešanai ir arī, kamēr zaļais signāls vēl mirgo.G.R.: Runājot par videonovērošanu, jāpiebilst, ka Pašvaldības policija, vērojot kameras, fiksējusi 307 dažādus notikumus, atklāti pieci kriminālnoziegumi. Kameras strādā preventīvi, arvien mazāk šādās vietās lieto alkoholisko dzērienus, veidojas labāks mikroklimats. POIC saņemto ziņu sadalījums 2012. gadāPar Jelgavu 5792Par Jelgavas novadu 116Par Ozolnieku novadu 57Kopā 5965AVOTS: POIC
