Tā runā, ka pretstati pievelkas. Laikam tāpēc Zeme joprojām ir apaļa, griežas ap savu asi un griež mūs sev līdzi. Griež un kā no kādas jumta kores izrautas pērnās lapas sagriež lielā vērpetē, kur plusi tiecas pretī mīnusiem, bet mīnusi plusiem.Patiesībā pretstati un dažādība ir spēcīgs paņēmiens, kā kaut ko pierastu padarīt par tādu, kas ilgi paliek atmiņā. Tā, piemēram, joprojām atmiņā ir skaistais sestdienas vakara tautas deju koncerts «Mēs mīlam dejā». Visiem kolektīviem piešķirams liels pluss, par to nav šaubu. Tikai katrs no tiem savu plusu pagrieza tādā leņķī, lai kaut stūris saskartos ar pārējo pozitīvajām šķautnēm, pa laikam uzšķiļot dzirksteles, kas aizlidoja līdz skatītājam. Savukārt citas vēsmas ienesa viesi no Igaunijas, parādot savas stiprās puses. Šoreiz tās bija gan no mūsējiem atšķirīgie tradicionālie tautas tērpi, gan horeogrāfijas. Bet līdz citādajam nav jābrauc pāri robežai – arī vietējie (visi augstākā līmeņa dejotāji) centās parādīt savu raksturu.To, ka dažādais apvienojoties var gāzt kalnus, rāda arī grāmatu un kino pasaule. Cik siržu nav iekarojis zāģu skaidām pildītais lācēns Pūks ar draugiem, kas katrs ir tik atšķirīgs – ar saviem priekiem un savām raizēm? Vai ģimenes filma par mamutu, sliņķi un tīģeri, kuri vienojas kopīgam mērķim – izglābt cilvēka bērnu un nogādāt to pie ģimenes. Jo visi, pat ja sākumā domas un iemesli sadarboties atšķiras, saprot, ka tā ir pareizi. Izrādās, pat tīģeris var ievilkt ilkņus un norīt siekalas, ja visam pa vidu uzplaukst draudzība.Plusi un mīnusi sāk rīvēties, kad kādam prasa pielāgoties. Pieņemt to, ka otrs un arī trešais domā citādi. Un sākas rīvēšanās, nespēja atzīt to, kas liekas nepareizi, jo deguna priekšā ir tikai viena taisnība. Ja baterijas ieliek ar plusiem mīnusu vietā, ierīce nestrādā. Vai vēl trakāk – aiziet postā. Tad jāmeklē remontmeistars vai pat jāiegādājas jauna. Bet ir taču žēl, jo pie vecās bija pierasts un tā bija arī mīļa. Bet Zeme vēl turas, ziemeļi ir ziemeļos un dienvidi dienvidos. Lai tā arī paliek. ◆
