Ievēroju, ka izgājušajā nedēļā jūsu avīzīte pievērsās jautājumam par to, cik racionāli ikdienā tiek izmantots Jelgavas novada Pašvaldības policijas autotransports. Manā skatījumā gādīgs saimnieks parasti izdara secinājumus un, ja nepieciešams, operatīvi atrisina sasāpējušo jautājumu. Lai arī neesmu novada iedzīvotājs, tomēr sanācis šo to dzirdēt par Jelgavas novada vadības dažkārt dīvainajiem, ja tā var teikt, gājieniem. Tāpat arī to, ka vadība dažkārt rīkojas, kā pašai ienāk prātā. Kā redzams tagad, neizdara arī nekādus secinājumus.Otrdien, 15. maijā, darba laikā pulksten 15 sanāca doties darīšanās pa Ausekļa ielu. Ar zināmu interesi vēroju, vai jau reizi redzētais trafaretais Jelgavas novada Pašvaldības policijas auto nebūs redzams atkal. Man par lielu izbrīnu, to tiešām ieraudzīju – privātmājas Ausekļa ielā 34, tikai šoreiz nevis uz ielas, bet kautrīgi paslēptu dziļāk pagalmā.Godīgi sakot, ne man «regulēt» pašvaldības vadībai padotos un organizēt viņu darbu un palīglīdzekļus, tajā skaitā autotransportu, optimālai izmantošanai. Šoreiz pārsteidz tas, ka, labi apzinoties ne pārāk likumīgo autotransporta izmantošanu, tas kautrīgi tiek slēpts tālāk no ziņkārīgo acīm.Es strādāju valsts pārvaldē, un ikdienā darba darīšanās nākas izmantot dienesta auto, bet uz darbu un mājās dodos ar savu personīgo automašīnu. Man kaut kā nav ienācis prātā prasīt vadībai, lai tā kompensētu manas automašīnas degvielas tēriņus un amortizāciju. Kā arī pieprasīt, lai man tiek piešķirts dienesta auto diennakts lietošanā.Cik zinu, līdzīgi kā es ikdienā uz darbu un mājup dodas tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Starp citu, arī pārējo civilizēto valstu strādājošie, ieskaitot ierēdņus un kalpotājus. Līdz ar to esmu zināmā nesaprašanā par redzēto. Es gan pieļauju, kā tā liekas tikai man un tiem, kas rīkojas līdzīgi, «neiebraucot» mūsu kopējās kabatās. Tikai žēl, ka spēles noteikumus diriģē tie, kas palikuši «padomisko sovoku» un «kolchozu priekšsēdētāju un partorgu» izpratnes līmenī.
