Izvērtējot aizvadīto gadu, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē secināts – kaut arī iedzīvotāju skaits samazinājies, vairāk nekā pērn cilvēki meklējuši policijas palīdzību. Turpretī vakances policijas iecirkņos saglabājas, kaut gan no 1. janvāra likumsargiem ir paceltas algas.
Slepkavību šogad daudz
Pērn Zemgalē ir audzis pret tikumību un dzimumneaizskaramību reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits. 2015. gadā bijuši 53 šādi noziegumi, bet pērn jau 72. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Juris Staļģevics uzskata, ka fiksēto noziegumu skaita pieaugums saistīts ar to, ka sabiedrība, tostarp bāriņtiesas un sociālie dienesti, aktīvāk ziņo par šādiem pārkāpumiem, kuros bieži cieš bērni. «Noziegumi, kuros iesaistīti bērni, ir mūsu prioritāte,» uzsver arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis. No 72 šajā noziegumu veidā sāktajiem kriminālprocesiem 19 ir izbeigti. «Pārējos kriminālprocesos vainīgās personas ir zināmas, lielākā daļa ir izolēta no sabiedrības. Šādiem gadījumiem turpināsim pievērst īpašu uzmanību, jāreaģē ātri un profesionāli,» pauda J.Staļģevics.
Kopumā sākto kriminālprocesu skaitam reģionā beidzamos gados ir tendence samazināties – no 7986 kriminālprocesiem 2008. gadā līdz 5860 pērn.
Pagājušajā gadā reģionā noslepkavoti septiņi cilvēki, visi šie noziegumi atklāti. Tas ir mazāk nekā 2015. gadā, taču J.Staļģevicu uztrauc šī gada satraucošā tendence – janvārī Zemgalē reģistrēti jau pieci gadījumi, kad cilvēki vardarbīgi gājuši bojā. Viens no tiem bija arī Jelgavā, un policijai jau ir izdevies to atklāt.
Krasi samazinājās autozādzības
Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks atzīmē, ka reģionā teju netiek uzietas tā sauktās jaunās psihoaktīvās vielas, kas pirms dažiem gadiem jauniešiem bija ļoti populāras. Pašlaik visvairāk tiek lietota marihuāna, īpaši jauniešu vidū. Policija ir rīkojusi reidu ar suni arī vienā no Jelgavas skolām.
Tāpat kā agrāk policijas uzmanības lokā nonākuši jaunieši, kas lielākoties izklaidei zog automašīnas. 2016. gadā nozagtas 68, bet 2015. gadā 119. Ievērojamais šādu noziegumu skaita samazinājums saistīts ar to, ka 2015. gadā Zemgalē darbojās divas Lietuvas autozagļu grupas, kas ir atklātas. «No pagājušajā gadā nozagtajām mašīnām tikai pāris bija jaunas un dārgas, lielā daļā gadījumu jauniešu kompānija nozog vecu golfu, pavizinās un pamet vai sadedzina,» skaidroja J.Staļgevics.
Brauc nepiesprādzējoties
2016. gadā patruļpolicija par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu gājējus sodījusi 3252 reizes, kas ir par 579 vairāk nekā 2015. gadā. 2376 sodi (par 718 vairāk) ir arī velosipēdistiem. Toties par 528 sodiem mazāk saņēmuši iereibuši velosipēdisti un mopēdu vadītāji. Populārākais patruļpolicijas sods ir par ātruma pārsniegšanu (20 118 reizes), tomēr tas piemērots 433 reizes mazāk nekā pērn. Toties 1078 reizes vairāk autovadītājiem uzlikts sods par drošības jostu nelietošanu. Šis pārkāpums «melnajā topā» ir otrajā vietā – 5772 reizes. Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Kārtības policijas biroja priekšnieks Kaspars Rekscs atzīmē, ka šogad tiks turpināta Jelgavā un Tukumā 2015. gadā sāktā programma «Droša apkaime». Tās mērķis ir iesaistīt iedzīvotājus noziegumu novēršanā. Pērn maijā saistībā ar to Jelgavā tika rīkota viena iedzīvotāju sapulce.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes gada atskaites sapulcē Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Jānis Mālmanis aktualizēja jautājumu par risinājumiem mazsvarīgu noziegumu gadījumos, lai iespēju robežās administratīvi, nevis krimināli tiktu sodīti tie, kas veikalā nozaguši «pudeli alus vai desas lunķi». «Ir personas, kas zagt uz lielveikaliem iet kā uz darbu. Policistam tā ir dilemma – ko darīt vai nedarīt?» sacīja J.Mālmanis, uzsverot, ka šādu personu sodīšanai jābūt pēc iespējas saprātīgākai. Virsprokurors arī mudināja policistus aktīvāk iesaistīties narkotiku apkarošanā.
No 1. janvāra policijā ir paceltas algas. Šis palielinājums individuāli policistiem ir visai dažāds. Aptaujātie likumsargi atzina, ka ar Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajām struktūrām, kur jaunkareivim tiek maksāti 700 eiro uz rokas (ar visiem nodokļiem), nevar konkurēt.
