Marta vidū apstiprināti noteikumi, kas nosaka prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm jeb radariem.
Marta vidū apstiprināti noteikumi, kas nosaka prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm jeb radariem.
Saskaņā ar šiem noteikumiem braukšanas ātruma kontrolei turpmāk drīkstēs izmantot ierīces, kas sertificētas, verificētas un saņēmušas atbilstošus sertifikātus un uz tām autovadītājam redzamā vietā atrodas attiecīga uzlīme. Verifikācija veicama katru gadu. Ja šo ierīču darbībā tiks izmantoti radioviļņi, to ekspluatācijai būs nepieciešams saņemt radiofrekvenču attiecīgā spektra lietošanas atļauju.
Pieņemtie noteikumi paredz arī radariem pieļaujamo automašīnas ātruma nolasāmo kļūdu. Ātruma mērījumam līdz 100 kilometriem stundā tā būs līdz sešiem kilometriem, bet mērījumam virs 100 kilometri stundā – līdz astoņiem. Noteikumi atļauj ātrumu mērīt, policistam ar radaru atrodoties transportlīdzeklī, kas brauc vai stāv. Radariem elektroniskajā atmiņā jāsaglabā ne mazāk kā divi pēdējie ātruma mērījumi.
Latvijā tirdzniecībai turpmāk varēs piedāvāt radarus, kas atbilst minēto noteikumu izvirzītajām prasībām, kā arī likumīgi ražoti vai laisti apgrozībā kādā no ES dalībvalstīm vai Turcijā.
Kā smejas autovadītāji, ceļu policijas radars ir ierīce, kas automašīnas kinētisko enerģiju pārvērš attiecīgā daudzuma naudaszīmēs. Visbiežāk pie mums izmanto Krievijā ražotos “Barjer 2M” un “Iskra 1”, kā arī ASV ražoto “Stalker ATR” radarus. Autovadītājiem jāņem vērā, ka radaru lietošanu nosaka speciāla instrukcija par transportlīdzekļu braukšanas ātruma noteikšanas ierīču izmantošanas kārtību. Tā paredz, ka, kontrolējot braukšanas ātruma režīma ievērošanu, policijas patruļā jābūt vismaz diviem policijas darbiniekiem un šajā darbā var iesaistīt arī policijas darbinieku palīgus. Interesanti, ka dažu radaru ekspluatācijas laikā uz tiem iespējama dažādas izcelsmes ietekme, piemēram, no transportlīdzekļiem, kas virzās pretējā virziena braukšanas joslā, nekustīgām rūpnieciskām iekārtām, kam ir kustīgas daļas, luminiscējošas reklāmas un dienasgaismas, radiosakaru līnijām un ierīcēm, kā arī dažādiem elektrisko un magnētisko lauku avotiem (augstsprieguma līnijas). Instrukcijā noteikts, ka diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos policijas patruļas automašīnai neapgaismotos ceļa posmos obligāti jābūt novietotai ar iedegtiem gabarīta lukturiem, kā arī to nedrīkst izmantot ceļa posmos, ja redzamības zonā tuvu cita citai atrodas dažādas maksimālā braukšanas ātrumu ierobežojuma ceļa zīmes (apdzīvotas vietas sākums un beigas, ceļa remonta zonas un citi).
Virtuālajā juridisko konsultāciju mājas lapā www.lcp.lv minēts, ka Ceļu policijas darbinieki nedrīkst mērīt braukšanas ātrumu, izmantojot savas automašīnas spidometru. Noteikti būtu jālūdz policistam uzrādīt ātruma pārkāpuma fiksēšanas laiku.
Daudzi vadītāji nemaz nezina, ka sastādot protokolu par pieļaujamā ātruma pārsniegšanu, tajā papildus jānorāda arī radara nosaukums, numurs, fiksētais ātrums un iespējamais minimālais ātrums, ņemot vērā radara pieļaujamo kļūdu. Ja paredzēts, ka radars fiksē arī mērījuma laiku, tas jāatzīmē protokolā. Pašlaik plaši izmantotajos “Stalker” radaros nav paredzēta laika fiksācija, kas bieži vien vedina domāt, ka ceļu policisti ne vienmēr godprātīgi izmanto uzrādītos ātruma mērījumus. Tajā pašā laikā šie radari ir vienīgie, kas paredzēti ātruma fiksēšanai no braucošas automašīnas.
