Augusta sākumā Engures novada Smārdes pagastā lidostas “Jūrmala” teritorijā notikušais aviošovs “Wings Over Baltics Airshow” kalpoja par āķi lūpā mūsu ģimenei. Pirmo reizi aviošova elementus redzējām pilnīgi nejauši vienā no Eiropas ceļojumiem pirms vairākiem gadiem. Toreiz, netālu no Venēcijas piestājuši benzīntankā, vērojām, kā virs galvas treniņlidojumos cilpas izpilda itāļu lidotāji. Pēc tam izpētījām, ka tā bijusi visai slavenā lidotāju grupa “Frecce tricolori”. Toties augusta sākumā Latvijā rīkotais aviošovs atstāja paliekošu iespaidu un lika saausīties par informāciju, ka grandiozs šāda veida pasākums paredzēts mēneša beigās Polijas pilsētā Radomā. Pāris klikšķu, lai internetā aplūkotu tur paredzēto programmu, prieks, ka sarakstā ieraugāmi arī minētie “Frecce tricolori”, tāpat mūsu latviešu komanda “Baltic Bees Jet Team” un daudzu citu valstu pārstāvji. Kontrolskats Polijas kartē, lai noskaidrotu, kur tieši atrodas Radoma, un, protams, secinājums – vienā mierā varam līdz turienei aizbraukt, pieķerot klāt pie sestdienas un svētdienas vien kādu brīvdienu.
Nedraudzīgais draudzības kurgāns
Tādi paši traki draugi ceļotāji gatavi doties šajā piedzīvojumā kopā ar mums, un tiek nolemts braukt ar vienu automašīnu un naktsmītni izvēlēties Varšavas tuvumā. Lai gan Radoma ir aptuveni simts kilometru no Varšavas, naktsmītni tuvāk Polijas galvaspilsētai izraugāmies, lai pirms mācību gada izmantotu iespēju nopirkt šo to bērnu skolas gaitām. Tāpat gribam iekļaut vēl kādu apskates objektu.
Uz Poliju dodamies nevis pa daudziem tik ierasto ceļu caur Suvalkiem, bet gan mums tīkamo un mazāk automašīnu noslogoto pierobežas maršrutu caur Lietuvas Vištīti (Vištytis). Izlemjam piestāt un izlocīt kājas pie draudzības kurgāna uz Lietuvas–Polijas–Krievijas robežas. Tur par Eiropas Savienības līdzekļiem labiekārtota teritorija, izveidots glīts stāvlaukums automašīnām ar labierīcībām un informatīvajiem stendiem apmeklētājiem. No laukuma noejot pāris simtu metru, atrodas arī pieminētais draudzības kurgāns. Arī tur izvietoti lieli informācijas stendi. Jau pa gabalu redzam, ka pirms mums ieradies tūristu pulciņš, kas cītīgi lasa uz stenda izvietoto informāciju, bet turpat tālāk atrodas glīti iebruģēts robežstabs. Lai netraucētu jau priekšā esošajai kompānijai, uzreiz dodamies pie robežstabiņa, no kura netālu rosās vairāku trimmerētāju brigāde. Bez ļauna nodoma izlemjam apstaigāt apkārt iebruģētajam stabam, bet pēkšņi saņemam skarbu uzbļāvienu no trimerētājiem: “Uhoģim, uhoģim!” (Ejam prom, ejam prom – krievu val.). Īsti nesaprotot, ko ļaunu esam nodarījuši, atkāpjamies.
Tikai pēc tam, pieejot pie informatīvā stenda, saprotams savu kļūdu – vajadzēja vispirms ielūkoties rakstītajā. Tur skaidri un gaiši norādīts – uz bruģētā apļa ap robežstabu trīs ceturtdaļās var stāvēt, bet vienā ceturtdaļā, kas skaitās Krievijas teritorijā, – iekāpt nedrīkst! Tādi, lūk, sliktie tūristi robežpārkāpēji mēs esam.
Gar Elku braucot Varšavas virzienā, ceļš ir kluss un mierīgs. Ļoti garšīgi ieturamies vietējā poļu krodziņā un pievakarē ierodamies naktsmītnē klusā ciematā Varšavas pievārtē.
Izbojātie svētki
Diemžēl no rīta laiks ir samācies, brīžiem līņā, un ir skaidrs, ka aviošova norise Radomā ir visai apdraudēta. Tomēr biļetes internetā ir iegādātas. Ko darīt? Brauksim! No draugiem, kas bijuši aviošovā pirmajā dienā, uzzinām, ka lijis nedaudz un aptuveni 80 procenti no paredzētajiem paraugdemonstrējumiem notikuši. Taču, jo tuvāk Radomai, jo vairāk skaidrs – šodien lietus nebūs brīžiem, bet gan visu laiku. Radomā jau līst plīkšķēdams un bez apstājas. Atmest ar roku iesāktajam negribas, tāpēc novietojam automašīnu tam atvēlētajās pļavās un dodamies uz sabiedrisko transportu, ar kuru iespējams nokļūt aviošova norises vietā Radomas lidostā.
Lai iekļūtu lidlaukā, telefonu ekrānos uzrādām mūsu nopirktās biļetes. Izrādās, kaut ko neesam ielādējuši, kā vajag, par laimi, poļi nedusmojas un atsaucīgi atrod vajadzīgos biļešu numurus un ielaiž mūs aviošovā. Apejot pirmo loku pa teritoriju, fonā redzam debesīs paceļamies dažas lidmašīnas. Tobrīd vēl nenojaušam, ka tās arī būs vienīgās, ko šajā šovā redzēsim. Diemžēl laikapstākļi kļūst arvien bēdīgāki, un saprotam, ka ar paraugdemonstrējumiem būs švaki, jo lidmašīnas tik zemu tos rādīt nevar. Noskaņojamies vismaz trakajā lietū izstaigāt lidostas teritorijā izvietotos lidaparātus un izstāvēt rindu uz amerikāņu lidmašīnu, lai ielūkotos arī kādas iekšpusē.
To arī izdarām un, viscaur izlijuši, pošamies uz autobusu, lai nokļūtu pie savas automašīnas. Pirmo reizi šosezon tajā jāieslēdz sildītāji, jo ārā ne tikai līst, bet gaisa temperatūra nokritusies līdz 13 grādiem, un pēc karstajām dienām tas jau liekas ledaini auksti.
Ir pilnīgi skaidrs, ka plāns par kāda lielā aviošova apmeklēšanu jāatstāj citai reizei.
Varšavas skrējēji
Nākamā diena, it kā nekas nebūtu bijis, atkal ir saulaina un skaista. Lai nebūtu tikai skolas lietu sagādes jautājumi, plānā iekļaujam arī Varšavas lielāko parku (Łazienki Królewskie), kas aizņem 76 hektāru lielu teritoriju. Liekas neticami, ka tik milzīga zaļa oāze atrodas lielpilsētas centrā, turklāt tas nebūt nav vienīgais parks. Neviļus gribas pasmaidīt par ideju, ka Rīgu kāds vēlas saukt par Eiropas zaļāko pilsētu.
Pastaiga parkā pievakarē ir burvīga. Tas ir tīrs un sakopts, ar krāšņiem apstādījumiem un vareniem kokiem. Parkā atrodas arī piemineklis vienam no visu laiku ievērojamākajiem poļu mūziķiem un klaviermūzikas skaņdarbu autoriem Friderikam Šopēnam. Turpat pie pieminekļa izveidota neliela estrāde, kurā visu vasaru notiek koncerti. Tur ir arī Šopēna soliņš, kas atskaņo viņa skaņdarbu.
Nopriecājamies par mums līdzīgi domājošajiem poļiem – pievakarē parkā redzami neskaitāmi skrējēji, kas lielo teritoriju izmanto nūjošanai, pastaigām un skriešanas treniņiem.
Parks ir patiešām milzīgs, tajā netrūkst ne taku, ne tiltu, ir gan oranžērijas, gan greznas un ne tik greznas ēkas, Ķīnas dārzs un pat pāvi, kas īpaši piesaista apmeklētāju uzmanību.
Uz atvadām – tvaika vilciens
Pirms došanās mājup izlemjam aizbraukt uz šaursliežu dzelzceļa muzeju Sohačevā (Sochaczew). Tā kā mūsu draugi ir īsti šaursliežu dzelzceļa fani, tā ir īstā vieta viņiem, bet interesants šis muzejs būs ikvienam. Nesen piedzīvojis būtisku rekonstrukciju, tas apmeklētājus nelielajā poļu pilsētiņā uzņem ar izremontētām modernām ekspozīciju zālēm, kurās izvietoti dažādi ar dzelzceļa vēsturi Polijā saistīti materiāli un priekšmeti, konduktora aprīkojumu ieskaitot. Ekspozīciju zālēs uz ekrāniem tiek demonstrēti arī vēsturiski videomateriāli. Savukārt ārā iespējams aplūkot vilcienu sastāvus un lokomotīves. Dažā vilcienā var arī iekāpt un sevi iztēloties lokomotīves vadītāja vai pasažiera lomā. Šis noteikti būs īpaši interesants muzejs zēniem.
Pēc muzeja apmeklējuma jāmēro atpakaļceļš uz mājām. Arī atpakaļ dodamies līdzīgi kā turp. Šoreiz izbraucam tieši cauri Elkai un nospriežam, ka šajā mazajā poļu pilsētiņā vajadzētu atgriezties. Ne tikai, lai apskatītu pašu pilsētu, bet arī tāpēc, ka tā atrodas īpaši skaistā un ezeriem bagātā Polijas reģionā. Šeit noteikti būtu skaisti noīrēt naktsmītni pie ezera un pavadīt kādu nedēļu vasarā īpaši klusā un mierīgā gaisotnē.
