Viņnedēļ darbu sāka Guntara Krasta valdība. Viscentīgākais izrādījās jaunvecais satiksmes ministrs Vilis Krištopans, kurš pats pirmais ieradās uz sēdi.
Viņnedēļ darbu sāka Guntara Krasta valdība. Viscentīgākais izrādījās jaunvecais satiksmes ministrs Vilis Krištopans, kurš pats pirmais ieradās uz sēdi. Gan Krištopanu, gan citus viņa kolēģus gaida nopietns darba cēliens. Valdībai nu jāpierāda tautai, ka tā spēj strādāt arī bez stingrā Šķēles dūres, citādi nākamajās vēlēšanās var iziet nelāgi, un ļaužu simpātijas var iekarot tie spēki, kas vēl nav varas augstumos. Reitingi rāda, ka sociāldemokrāti ir apmēram turpat, kur mūžsen slavenās partijas – jūlijā viņus par dažiem procentiem apsteidz tikai tēvzemieši, ceļinieki un zemsavieši, bet saimnieki pat mazliet atpaliek. Var gadīties, ka arī bijušais premjers Andris Šķēle sadomā iesaistīties politikā, un tad līdzšinējās politisko samēru kārtis var stipri sajukt, jo ekspremjeram būs daudz atbalstītāju.
Ministrus vieglas dienas negaida
Nepatikšanas un darbu kalni draud katram ministram. Satiksmes ministram Vilim Krištopanam kaut kā jāmēģina ieskaidrot tautai, kāpēc tiek slēgts dzelzceļa posms Liepāja – Vaiņode. Var saprast, ka vagonu virzīšana še ir nerentabla būšana un lieka valsts naudas tērēšana, taču kā viņš to iestāstīs cilvēkam, kam nu līdz tuvākajai autobusa pieturai būs jākājo septiņi kilometri?
Sūri darbi gaida arī mūsu novadnieku, zemkopības ministru Andri Rāviņu, un pirmās nepatikšanas jau ir klāt – viņam kā starpniekam nu jāmēģina noregulēt graudu audzētāju un iepircēju nesaprašanās, jāsola kaut kas ir vieniem, ir otriem. Jo tālāk esam kapitālismā, jo mazāk kaut ko šādos gadījumos var noregulēt ministrs.
Ar varenu sparu pie iekšlietām ķēries Ziedonis Čevers – viņš grasās izskaust ceļu policijas slēpšanos krūmos, ir noregulējis ilgo ministrijas konfliktu ar «Lattelekom». Taču baisas kriminālbūšanas kā bija, tā turpinās un rīvēs godu gan Čeveram, gan viņa apakšnieku struktūrām. Nupat Rīgā trīs tirgos gaišā dienas laikā labi noauguši krievvalodīgi jaunekļi ar mietiem un laužņiem piekāva katru, kas kaut cik atgādina kaukāzieti. Līdzīgas izrēķināšanās ar melnmatainiem augļu tirgotājiem risinoties arī Krievijā, un tas ir divtik skumji – izskatās, ka labi noauguši jaunieši un kaukāzieši, aizrāvušies savu attiecību kārtošanā, pat nepamana, vai tas notiek Krievijā vai Latvijā.
Trīs miljonu gali ūdenī
Nav rimuši arī bēdīgi slaveno trīs miljonu meklējumi. Pamazām atklājas aizvien jauni fakti par notikušā aizkulisēm. «Latvenergo» padome 6. jūnijā esot uzzinājusi par to, ka tiks cedēts uzņēmuma parāds kādai firmai X, kas, kā tagad ir zināms, ir Lihtenšteinā reģistrēta firma «International Finance Company Establishment». Kamēr padomes locekļi gudrojuši, ka jāvaicā Bankas Baltija likvidatoram Deividam Berijam, darījums jau noticis. Padomes locekļi vienā balsī gan apgalvo, ka neko ietekmēt neesot varējuši. Interesantu un jaunu domu izteica Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš – viņš apgalvo, ka Latvenergo vadība ir pārkāpusi likumu «Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu». Cesijas darījums esot pretrunā ar likuma 3. panta 1. punktu, kas valsts uzņēmumiem uzliek par pienākumu rūpēties, lai mērķi sasniegtu ar mazāko līdzekļu izlietojumu. Taču neba nu tik viegli kādu te sauks pie kriminālatbildības – šajā darījumā ir darbojušies viltīgākie Latvijas juristi sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem – un viņi zina, kā taisīt netīras lietas tā, lai likuma vārdā nekur nevarētu piesieties.
Īsto korumpantu atmaskošana vēl priekšā
Ģenerālprokuratūra pagājušajā nedēļā pauda atzinumus par septiņu Saeimas deputātu atbilstību antikorupcijas likumam, un izrādījās, ka Uzņēmumu reģistra datos atrodamie Jāņi Ādamsoni, Jāņi Jurkāni, Jāņi Lagzdiņi, Induļi Bērziņi, kā arī Imanti Liepas, un pat Andri Ameriki ir ne tikai pazīstamie Saeimas deputāti, bet arī viņu vārdabrāļi Latvijā, kuri rāmi veic uzņēmējdarbību un kuriem likums to neliedz. Ziedonim Čeveram vārdabrāļa uzņēmēja nav, un arī viņš nav pārkāpis antikorupcijas likumu. Tomēr Indulim Bērziņam sanāca lielas nepatikšanas – tik sašutušu Induli Bērziņu reti kad gadās redzēt, jo prokuratūras atzinumā, starp citu, minēts, ka viņš neesot deklarējis divas kapitāla daļas SIA «Klubs» un tā pārkāpis vienu no likuma pantiem. Nu viņu visi uzskatīšot par lielāko korumpantu, vaimanāja Bērziņš. Patiesi, nekāda sakara ar atrašanos interešu konfliktā I. Bērziņa gadījumā nav, bet kapitāla daļas viņš nav uzrādījis tādēļ, ka sen jau parakstījis papīru par SIA kapitāla daļu turētāju loka samazināšanu un sen jau pats uzskata, ka viņam tās nepieder.
Taču ar šiem septiņiem deputātiem jezga nebeigsies – gaidāmi prokuratūras atzinumi par vēl 41 deputātu, un tajos būs ne tādi vien brīnumi. Antikorupcijas likuma skandāls pamazām vēršas aizvien lielākā farsā. No vienas puses pareizi vien ir, ka top pētītas deputātu saites ar uzņēmējsabiedrībām, jo jāpastāv vienam likumam un vienai taisnībai visiem. Taču pašreizējiem skandāliem nebūs jēgas, ja tiesībsargājošās struktūras nespers nākamo soli un beidzot nesāks pētīt, no kurienes katram ir ienākumi un vai atbilstošā apmērā maksāti nodokļi.
Čepāni un Jirgenu grib dabūt nost
Saeimas opozīcija pamazām gudro, ka vajadzētu mēģināt dabūt nost no amatiem Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni un viņa biedru Aigaru Jirgenu. Čepāni – tādēļ, ka viņš parakstījis papīrus, kuros neiebilst pret to, ka Liepājas un Bolderājas ostu akvatorijās firmas turpina nodarboties ar Krievijas armijas atstāto kuģu vraku izvākšanu. Prokuratūra ir konstatējusi, ka ar šiem parakstiem Čepānis ir pārkāpis savas pilnvaras, bet pats Čepānis uzvedas neadekvāti – padzen no sava kabineta priekštelpām žurnālistus, kas gājuši uzklausīt viņa viedokli. Žurnālisti visu zinot, un patiesi arī bez Čepāņa klātbūtnes var vēstīt, ko viņš domā – viņš parakstot šos papīrus esot izteicis savu viedokli, un to viņam ļaujot Saeimas kārtības rullis, turklāt viņš esot pārliecināts, ka vraki no ostu akvatorijām jāaizvāc. Bet juridiska spēka viņa parakstītiem dokumentiem neesot, arī seku nav. Par sekām viņam piekrīt arī prokuratūra, jo pauž, ka krimināllietai pret godājamo Saeimas priekšsēdi pamata nav, jo nav kaitējuma valstij.
Opozīcijas nežēlastībā pie reizes kritis arī Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens, kurš, kā prese raksta, esot bieži redzēts iereibis sabiedriskās vietās. Jirgenu aizstāv viņa partijas biedri, kas apgalvo, ka Jirgena tieksme uz alkoholu esot izdomājums.
Maz gan ticams, ka šādu nieku dēļ no krēsliem kritīs Čepānis vai Jirgens, jo septembris solās nākt ar jaunām kaislībām un jezgām, kurām jāaizēno šodienas trakumi.
