Acīmredzot pielikts pēdējais punkts vairāku desmitu Latvijas pašvaldību centieniem pierādīt, ka jaunais administratīvais dalījums novados tām var nebūt izdevīgs. Satversmes tiesa (ST) secinājusi, ka «tās kompetencē nav vērtēt reformas politisko lietderību», jo «tiesa konkrētu lietu ir tiesīga izvērtēt tikai tiktāl, ciktāl uz to iespējams attiecināt juridiskos argumentus». Šis apgalvojums ir gana interesants, jo tajā pašā laikā ST norāda, ka Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšana «būtiski ietekmēs Latvijas valsts pārvaldes kvalitāti un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, kā arī ieviesīs nozīmīgus pārkārtojumus valsts pārvaldes organizācijā un sabiedrības dzīvē». Tā kā nevarētu teikt, ka tiesa bijusi gluži apolitiska.Par likumiem runājot, jāteic, ka pērnā gada beigās caur Saeimu burtiski «izvilktais» jaunais administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir tas, kas pārsvītroja «dumpīgo» pašvaldību centienus apstrīdēt 2007. gada Ministru kabineta noteikumus. Tieši tajos bija iezīmētas novadu robežas, kuros vairākas, tostarp trīs Jelgavas rajona, pašvaldības un to iedzīvotāji nevēlējās iekļauties. Cik zināms, iesniegumi tiesai tika sagatavoti pietiekami profesionāli, un līdz ar to bija diezgan reāli pierādīt, ka valdība, uzspiežot jauno novadu robežas, rīkojusies prettiesiski. Pašlaik nav pierādījumu, ka pašvaldību iesniegumu izskatīšana pēc būtības tiktu speciāli novilcināta, tomēr jautājums, kāpēc tiesas sēde bija nolikta uz laiku, kad jaunais likums jau stājies spēkā, paliek. Šoreiz laikam prevalēja politiskās intereses pār taisnīgumu.
