Raimonds Pauls top par smago artilēriju politiskās cīņās.
Raimonds Pauls top par smago artilēriju politiskās cīņās
Maestro Raimonds Pauls ar savu paziņojumu, ka kandidēšot 7. Saeimas vēlēšanās, ir radījis vielu visdažādākajiem minējumiem un nojausmām. Pauls ir viena no retajām autoritātēm Latvijā, kas nav apsūbējusi. Jebkura partija priecātos, ja tāda personība kā Pauls stātos tās rindās, taču Pauls pats neizpauž, kur grasās stāties, un rodas intriga. Puslīdz skaidrs, ka ar Latvijas ceļu nezin vai Paulam vairs būs kas kopīgs, jo savulaik ceļinieki gribēja pazemināt kultūras ministra amata vērtību līdz valsts ministra līmenim, un komponists ar lielu skandālu aizgāja no valdības. Arī ar zemsaviešiem diezin vai Paulam vairs kāda draudzība, tāpat arī pārējās zināmās partijas nezin vai ir Paula mērķis. Acīmredzot maestro visdrīzāk runā par kādu vēl nedzimušu partiju, kurā viena no centrālajām figūrām varētu būt bijušais premjers Andris Šķēle… Arī Šķēle rūpējas par intrigu – neko konkrētu nesaka, bet nesaka arī, ka neatgriezīsies politikā.
Latvijas vēlētājs joprojām nemēdz lasīt partiju programmas, pats nezina, kas viņš tāds ir – labējo uzskatu piekritējs vai kreisais, tāpēc arī 7. Saeimas vēlēšanās, tāpat kā iepriekšējās, partijām svarīgāk būs savā sarakstā padižoties ar populāru cilvēku uzvārdiem, kas garantē milzīgu vēlētāju balsu pieplūdumu. Katrā ziņā komponista iešana politikā sajauks līdzšinējā politiskā spektra krāsas un politiķi, kas braši teic, ka nekā jau tas Pauls vai Šķēle viņiem nepadarīšot, to saka tikai skata pēc – patiesībā viņi apzinās, ka Paula un Šķēles tandēms var kļūt par nopietnu pretinieku.
Nezin vai Pauls pats apzinās, cik smaga artilērija viņš var kļūt politikā?
Korumpantu tvarstīšana
Ap 28. augustu ģenerālprokuratūrai jānāk klajā ar atzinumiem par 41 Saeimas deputātu – vai viņi bijuši atbilstīgi likumam vai arī kāpuši tam pāri. Vēlētājs nu varēs spriest, vai vēl vēlēt par viņiem vai nevēlēt, jo smagi nopietnu un kriminālu problēmu deputātiem nebūs. Skaidrs, ka prokuratūras atzinumi neizšūpos Saeimu no vietas, jāteic, visa korumpantu jezga iegājusi tik nelāgā stadijā, ka jau sen atgādina farsu. Vel lielāks farss varētu sacelties tad, ja tiesībsargājošās struktūras sāktu cilāt korupcijas likuma novēršanas 20. pantu, kur melns uz balta sacīts, ka amatpersonu radinieki nedrīkst saņemt nekādus ienākumus no iestādēm, kuras saņem valsts naudu. Te visi deputātu radinieki skolotāji un ārsti paslīd apakšā bargajam likumam, un likumpārkāpēju var izrādīties simtiem. Patiesi jāsāk domāt, vai tikai likums nav mazliet par bargu. Ir tajā arī tāds pants, ka amatpersonai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā deklarācijā tajā pašā dienā, kad tā beidz savu amata pienākumu pildīšanu. Šo pantu sākumā pārkāpa demisionējušie ministri Rihards Pīks un Juris Viņķelis, un tikai pēc tam, kad vai visi masu mediji sāka apcerēt viņu likumpārkāpuma nianses, viņi attapās un deklarācijas iesniedza. Vēl smieklīgāks gadījums bija ar Latvijas ceļa politiķi Pēteri Keišu, kurš zaudēja deputāta mandātu, lai dotu vietu Saeimā tobrīd demisionējušajam ministram Vilim Krištopanam – šo rindu autors viņu pamācīja, kas viņam jādara, kur jāiesniedz deklarācija, un pastāstīja, ka tas bijis jāizdara amata pienākumu pildīšanas pēdējā dienā. Deputāts atzinās, ka nav zinājis bargā likuma prasību. Keišam gan ir maziņš alibi – tajā laikā, kad likums tika pieņemts, viņš vēl nebija deputāts, un te nevar sacīt, ka viņš nezina likumus, par kuriem balso. Pēteris Keišs, gods kam gods, sapratis, ka nepilda likuma prasības, nekavējoties steidzās un jau nākamajā rītā iesniedza VID savu deklarāciju.
Brīnumtraki notikumi
Aizvadītās nedēļas nogale, lai gan nebija pilnmēness, izcēlās ar trakām aktivitātēm. Prokurors Guntis Akmeņkalns, kurš pēdējā laikā kļuvis plaši pazīstams kā ministru un deputātu korumpantu lietu pētītājs un bija ģenerālprokuratūras pārstāvis lietā pret Daugavpils mēru Alekseju Vidavski, 23. augustā bija aizturēts par necenzētu lamāšanos dzērumā. Policija trokšņotāju aizvedusi uz iecirkni. Ekspertīze atklāja, ka prokurora asinīs ir trīs promiles alkohola.
21. augustā Ludzas rajonā pēc sadzīviska strīda kāds saniknots laucinieks raidīja vairākus šāvienus automašīnas un Saeimas deputāta Martijana Bekasova virzienā, taču netrāpīja. Tautas kalpam nācies veicīgi slēpties krūmos.
23. augustā ļaudis atzīmēja drūmo Molotova – Ribentropa gadadienu, un, tā kā Armanda Māliņa nacionāldemokrātu lāpu gājienam nebija Rīgas domes atļaujas, pastāvēja bažas, ka var izraisīties kāds incidents ar tiesībsargājošām struktūrām vai Saeimas apsardzes dienestu. Viss beidzās mierīgi. Sociālistiskie līdztiesībnieki tai pat laikā mēroja garu ceļa gabalu uz Matīsa cietumu, kur mitinās viņu elks – Alfrēds Rubiks. Arī pie Brīvības pieminekļa bija mītiņš, kur tapa teiktas visai niknas runas.
Repši kritizēs, bet ievēlēs
Pēc šīm aktivitātēm politiķi staigā tādi saguruši un iestājies tāds kā īss klusuma brīdis pirms lielas vētras – šonedēļ Saeima atkal nāks kopā, lai balsotu par jaunā Latvijas Bankas prezidenta kandidatūru, par kuru jau sen ir skaidrs, ka tas būs tas pats vecais Einārs Repše, bet Elmāram Zelgalvim, kura kandidatūru izvirzījuši zīgeristieši, nav nekādu cerību. LB prezidenta ievēlēšana paies bez lielas jezgas, ja neskaita bargās runas, kuras jau droši vien raksta Kārlis Čerāns, Odisejs Kostanda un Gundars Valdmanis, un kurās skanēs asa kritika Eināra Repšes virzienā.
