Pelavas tiks šķirtas no graudiem Pamatīga vētīšana gaidāma Saeimas vēlēšanās: Latvijas politikā graudi tiks atšķirti no pelavām.
Pelavas tiks šķirtas no graudiem
Pamatīga vētīšana gaidāma Saeimas vēlēšanās: Latvijas politikā graudi tiks atšķirti no pelavām. Sabiedrību uztrauc, ka valstī ir pārāk daudz organizāciju, kas dēvējas par partijām, ka 21 vēlēšanu liste jūtas pietiekami spēcīga pretendēt uz valsts pārvaldīšanu. Domāju, pilsoņi pēc 3. oktobra jutīsies atviegloti: lielākā daļa pieteikto sarakstu negūs vēlētāju atsaucību un klusiņām iznīks.
Nauda bez prāta ir nulle
Šķiet, grūti atšķirt nopietnu partiju no viendienītes, jo katrs, kas var iztērēt 100000 latu (tāds ir pirms pāris mēnešiem uzradušās Konservatīvās partijas priekšvēlēšanu kampaņas plāns), var ar plakātiem un reklāmu radīt iespaidu, ka ir viena no lielākajām partijām valstī. Taču atšķirība starp šo, uz ātru roku sameistaroto Konservatīvo partiju un, piemēram, «Latvijas ceļu» ir ļoti būtiska «LC» kandidāti tiks ievēlēti Saeimā, bet šis saraksts netiks pāri procentu barjerai. Nauda vien, ja aiz tās ir garīgs un morāls tukšums, politikā nenozīmē neko.
Rupjību cienītājiem nav izredžu
Tāpat ir partijas, kas nespēj neko citu, kā vien agresīvi uzstāties pret citām, pašas vēlētājiem praktiski neko nepiedāvājot. Tām nebūs cerību uz panākumiem, jo latvieši nav raduši jūsmināties par agresivitāti, rupjībām, skaļi izkliegtām lamām. Vienīgais, ko panāk šādi saraksti to ietekmēti vēlētāji pie urnām «pazaudēs» savu balsi. Ja pilsonis balso par partiju, kas acīmredzami nepārvarēs procentu barjeru, tad viņam jāatceras: par šādu sarakstu nodotais balsu skaits, atbilstoši vēlēšanu likumam, tiek sadalīts Saeimā iekļuvušajiem neatkarīgi no pilsoņa gribas, viņa balsi saņems citas partijas. Tāpēc vien es ieteiktu izvēlēties kādu no trim perspektīvākajiem sarakstiem, jo šīs partijas iekļūs Saeimā un par tām atdotās balsis nebūs izniekotas.
Ir deviņas nopietnas partijas
Taču cilvēka dabā ir ticēt brīnumam, tāpēc acīmredzami «politiskie līķi» lolo cerības un spītīgi atsakās ticēt savai «politiskajai nāvei». Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, politikas analītiķu un žurnālistu vērtējumi, šobrīd Latvijā ir tikai deviņas partijas, kas uzskatāmas par nopietniem politiskiem spēkiem.
Taču starp šīm deviņām ir tādas, kuru nākotnes perspektīvas ir daudz vājākas nekā citām partijām. Vai nu partijas darbības metodes un pasaules skatījums ir pārāk vecmodīgi kā Zemnieku savienībai (neskatoties uz to, ka partiju savā pilnīgā aizbildniecībā ņēmis tranzīta bizness viena no mūsdienīgākajām un dinamiskākajām ekonomikas nozarēm
Latvijā), vai partijai vienkārši izsīcis cīņas spars kā šobrīd «Saimniekam».
Divas «līdakas» vienā dīķī
Kas Latvijā tiešām ir reāli politiskie spēki? Situācija ir diezgan dīvaina. Piemēram, diviem sarakstiem nav lielu konkurentu cīņā par vēlētājiem sociāldemokrātu apvienībai un tā dēvētajam «Tautas saskaņas partijas sarakstam». Bojāra un Rubika komandām abām ir ne pārāk liels, bet stabils vēlētāju loks, uz ko citas partijas nepretendē. Vai tās iegūs vairāk balsu, atkarīgs no tā, cik nežēlīgi pārējās pilsoniskās (centriskās un labējās) partijas kaustījušas viena otru.
Jo smagāki savstarpējie apvainojumi, jo vairāk pilsoņu no tām novērsīsies un balsos par kreisajiem. Abi grupējumi ir izteikti «protesta balsojuma» saraksti: «Man viss riebjas, tādēļ balsošu par sarkanajiem.» Ir arī mīts par līdaku, kas jāielaiž dīķī, lai iztrenkātu aptaukojušās karpas. Rubiku un Bojāru nereti uzskata par šādām «līdakām», kaut abiem ir acīmredzami mīnusi.
Bojāra grupējums Rīgas domē ieguva visvairāk vietu, bet nespēj piedalīties pilsētas pārvaldes darbā, tikai atražo tukšu demagoģiju. Rubiks sola saviem piekritējiem, ka Latvijā būs tāpat kā Krievijā, bet pēdējā mēneša notikumi kaimiņvalstī nepatīk pat tiem, kuru sapnis bija redzēt Latviju kā impērijas guberņu. Taču tik un tā pietiks cilvēku, kas balsos par viņiem.
Pilsoniskas, bet dažādas partijas
Vēl ir Jaunā (jeb Šlesera un Paula) partija, Tautas partija, «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un «Latvijas ceļš» pilsoniskas, bet vienlaikus ļoti dažādas partijas. Divas no tām jau pietiekami ilgi darbojas Latvijas politikā, taču «TB»/LNNK tā arī palikusi «viena jautājuma partija», toties iemācījusies to perfekti izspēlēt. Cilvēki, kurus daudz vairāk interesē ekonomisko un sociālo problēmu risinājums, tiek apmuļķoti, tiem uzspiež vienu jautājumu «par» vai «pret» nepilsoņu naturalizāciju.
Šleseram un Šķēlem ir daudz kas kopīgs, jo abi pārstāv lielus ekonomiskus grupējumus. Par nožēlu, Andra Šķēles grupējumam iet slikti. «Ave Lat» ne pārāk tālredzīgā orientācija uz Krievijas tirgu radījusi daudziem tā uzņēmumiem problēmas. Ja tur strādājošiem būs jāzaudē darbs, tā var būt liela traģēdija. Aināra Šlesera saistība ar bagātajiem norvēģu partneriem ļauj gūt drošus panākumus tirdzniecībā, bet nu viņam kļuvis skaidrs, ka bez politikas neiztikt. Līdzīgi citiem uzņēmējiem, Šlesers ķeras pie naturālās saimniekošanas: «Kāpēc ziedot «svešām» partijām, ja varu nodibināt savējo un pats visu nokārtot?»
«Latvijas ceļš» piedāvā atbildību
Tieši uz šāda fona «Latvijas ceļš», kas šobrīd sabiedriskās domas aptaujās stabili ieņem trešo vietu ar tendenci tuvoties aptauju līderiem, vēlēšanās var iegūt krietni vairāk balsu vairāk, nekā daudzi šobrīd domā. Kāpēc?
Priekšvēlēšanu cīņa ir nežēlīga un neizvēlīga līdzekļos, bet «LC» ir atgriezies pie savas konsekventās politikas: nevienam neuzbrukt. Pareizāk sakot, «LC» uzbrūk ar to, ka piedāvā vēlētājiem sevi, savus cilvēkus, savu programmu, savu veikumu partijas pastāvēšanas laikā (26. septembrī apritēja pieci gadi, kopš tā nodibināta). «LC» var piedāvāt Latvijas pilsoņiem atbildību, noteiktību un prognozējamību. Cilvēki «LC» var droši uzticēties, jo par šo partiju, atšķirībā no citiem sarakstiem, viņiem viss ir zināms.
Četri pārsteigumi pēc vēlēšanām
Prognozēju, ka pēc 3. oktobra vēlētāji (izņemot cilvēkus, kas politiku vērtē lietišķi un jau tagad saprot notiekošo,) tiks pārsteigti vismaz četras reizes:
1) par vēlēšanu rezultātiem, jo tie noteikti neatspoguļos vispārējās gaidas;
2) par to, kā partijas vienojas visnegaidītākajos veidos, lai izveidotu valdību;
3) par to, ka šī valdība tiks apstiprināta;
4) par to, ka vispār nenotiek nekādi brīnumi (tostarp netiks pildīti arī Andra Šķēles solījumi zemniekiem).
